Metodiskā-informatīvā bibliotēka

Miscellaneous

Metodiskā-informatīvā bibliotēka

Postby Konsuella » 04 Feb 2011, 09:20

Domāju, ka būtu lietderīgi izveidot tēmiņu, kurā var atrast dažādus informācijas avotus par dzīvnieku audzināšanu utt. Būtu labi, ja admin. no ridžbeku tēmas visus informācijas avotus iekopētu šeit.... 8-)
Konsuella
Puppy
Puppy
 
Posts: 478
Joined: 18 Jan 2010, 19:34

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Metodiskā-informatīvā bibliotēka

Postby Konsuella » 04 Feb 2011, 10:13

Konsuella wrote:Domāju, ka būtu lietderīgi izveidot tēmiņu, kurā var atrast dažādus informācijas avotus par dzīvnieku audzināšanu utt. Būtu labi, ja admin. no ridžbeku tēmas visus informācijas avotus iekopētu šeit.... 8-)


viewtopic.php?f=3&t=73&start=500
Konsuella
Puppy
Puppy
 
Posts: 478
Joined: 18 Jan 2010, 19:34

Re: Metodiskā-informatīvā bibliotēka

Postby Konsuella » 04 Feb 2011, 10:19

Konsuella
Puppy
Puppy
 
Posts: 478
Joined: 18 Jan 2010, 19:34

Re: Metodiskā-informatīvā bibliotēka

Postby murkata » 04 Feb 2011, 10:22

kucēna manuāls (tika dots man, kā mednieka audzināšanas pamācība)

Kopšana

Piederumi
Jūsu kucēnam būs nepieciešami:
1. Kaklasiksna - labākas ir tās, kuras varēs pielāgot kucēnam, viņam augot. Mums patīk ādas kaklasiksniņas (uzmanieties no spilgti krāsotas ādas, kas var nebūt ūdensizturīga un lietus laikā nokrāsos gan suni, gan Jūsu rokas), taču neilons arī nav slikts. Nav jēgas pirkt kucēnam ļoti dārgu, ekskluzīvu kaklasiksnu, labāk nogaidīt, kad tas sasniedz pieauguša suņa izmērus. Mājās kaklasiksnai jābūt noņemtai.
2. Identifikācijas žetons vai breloks ar Jūsu telefona numuru, vai arī uz kaklasiksnas uzrakstiet Jūsu tālruņa numuru.
3. Pavadiņa - vislabāk ir iegādāties ādas pavadu, izturīgu un apmēram 1,5 cm platu. Neilons dedzina plaukstas, ja suns parauj pavadu. Noteikti neiesakām iegādāties Flexi tipa pavadu (kas pati atritinās un saritinās atkarībā no suņa vilkšanas), jo 1) tā nav droša, jo suns var negaidīti paraut un izskriet uz ielas, un Jūs nepagūsiet noreaģēt un nospiest fiksatoru, vai arī fiksators kaut kādu iemeslu dēļ nenostrādās, 2) tā principā māca sunim pavadā vilkt, jo, lai atietu no Jums tālāk, sunim ir jāpavelk, lai pavada izritinātos nepieciešamā garumā. Vislabāk ir suni ielu tuvumā vest pastaigā parastā 1,5 metru garā pavadiņā, bet drošās vietās palaist bez pavadas.
4. Trauks ēdienam un (lielāks) ūdenim. Plastmasas vai metāla, nopērkams zooveikalos. Lai gan agrāk tika uzskatīts, ka liela auguma sunim trauks jāliek uz paaugstinājuma, mēs, vadoties pēc jaunākiem informācijas avotiem, neiesakām to darīt. Suns ēdot pavada salīdzinoši ļoti maz laika, un risks "sabojāt" ķepu novietojumu vai muguru nav tik liels kā kuņģa sagriešanās risks, ēdot no trauka uz paaugstinājuma.
5. Guļvieta. Pats optimālākais variants ir iegādāties suņu būri (tādu, kādos suņi parasti ceļo lidmašīnās, vai arī tikai no režģiem veidotu būri). Ja būri esat nolēmuši neizmantot, par guļvietu kalpos lielāks spilvens, ko novieto ērtā, necaurstaigājamā vietā bez caurvējiem, ar maināmu, viegli mazgājamu spilvendrānu. Var arī iegādāties speciālu apaļu un mīkstu suņa "gultu".
6. Gumijas cimds vai gumijas suka. Īsspalvainajiem veimāriešiem tā nebūs nepieciešama bieži, taču var ļoti noderēt spalvas mešanas laikā. Citreiz ir labi vienkārši ar tās palīdzību pamasēt suni.
7. Rotaļlietas. Jūsu sunim nav nepieciešams milzīgs daudzums dārgu rotaļlietu - galvenais ir, kā Jūs tās izmantosiet. Mēs ieteiktu 1) vienu rotaļlietu, piemēram, savītas, resnas auklas formā vai speciālu vieglu gumijas bumbiņu ar aukliņu (spēlēm "kurš kuram atņems", velkot katrs uz savu pusi, un acu kontakta mācīšanai un vēlāk suņa motivēšanai); 2) vienu rotaļlietu aportēšanai (pienešanai), kas var būt arī lielāka izmēra gumijas utml. bumbiņa (ieteicams šīs rotaļlietas mainīt, lai suns iemācītos pienest visu - gan plastmasu, gan koku, gan auduma rotaļlietu (variējot arī svaru), kurai vēlāk var piesiet arī pīles spārnu, lai suni pieradinātu pie spalvu sajūtas mutē); un 3) kādu izturīgu graužamu rotaļlietu, ko atstāt sunim Jūsu prombūtnes laikā (vislabāk "mākslīgo" kaulu no kaltētas ādas, vai arī kaltētos firmas "Dailes" graužamos kārumus (cūku ausis, trahejas u.c., nopērkami zooveikalos), vai tukšus tualetes papīra/virtuves dvieļu rullīšus, ko suns var droši sagrauzt. Nepērciet veimārieša kucēnam rotaļlietas ar pīkstuli, jo kucēns, mēģinādams izdabūt no tām interesanto skaņu, tās spaidīs starp žokļiem, pie kā nav labi pieradināt suni, kura uzdevums ir pienest medījumu bez bojājumiem (nesakošļātu, nesaspiestu, bez caurumiem utt.). Bez tam, suņi bieži pamanās izgrauzt pīkstuli un to norīt, kas ir bīstami veselībai.
8. Tīrīšanas līdzeklis grīdām, lai uzslaucītu urīnu/ekskrementus - balinātājs ACE utml.
9. Vērmeļu tinktūra vai kuņģa pilieni, ar kuriem apslacīt elektrības vadus vietās, kur kucēns dažreiz tomēr varētu tiem tikt klāt.
10. Maisiņi un lāpstiņa ekskrementu vākšanai uz ielas, ja dzīvojat pilsētā.


Mazgāšana

Veimārieši nav jāmazgā bieži, bet gan pēc nepieciešamības. Ja plānots apmeklēt izstādi, izmazgājiet suni 2 dienas pirms tās, bet citādi mazgājiet tad, kad ir vajadzība. Drošāk ir izmantot suņiem domātu šampūnu, lai gan esam veiksmīgi izmantojuši cilvēku šampūnu trausliem/bojātiem/krāsotiem matiem, pēc tam uzklājot un noskalojot arī balzāmu/kondicionieri.


Apmatojuma maiņa

Vesels veimārietis parasti nemet spalvu lielos daudzumos. Apmatojuma maiņas laikā mēs parasti izsukājam suni, izmantojot vai nu parastu, ļoti smalku plastmasas ķemmīti, vai gumijas „cimdu”, kas nopērkams zooveikalos. Kucēnam augot, apmēram 8-9 mēnešos (iespējams arī agrāk vai vēlāk, individuāli) krāsojums var sākt izskatīties nelīdzens – piemēram, skausta apvidū sāk parādīties tumšākas spalvas punktiņi, kas pāraug plankumiņos, un apmatojums izskatās it kā izplūkāts, kožu izēsts. Šie plankumiņi pakāpenski (vairāku nedēļu vai pat dažu mēnešu laikā) plešas platumā, un kucēna spalva (gaišāka) nomainās ar jauno, kas ir gludāka un var būt tumšāka. Šo veco spalvu jāizsukā ar gumijas suku. Nekas tāds var arī netikt novērots, un kucēna spalvas nomaiņu pat nemanīsiet.

Kucēniem ar nekupētu asti pēc 4 mēn. uz astes parādās balti mati vietā, kur asti parasti griež. Bieži šie mati ataug pelēki pēc spalvas maiņas.

Ja Jūsu sunim ir brūce, kurai noiet spalva, bieži tā ataug balta, nevis pelēka, jo tiek traumētas matu saknes.


Zobi

Aptuveni 4 mēnešu vecumā Jūsu kucēnam sāksies piena zobu nomaiņa uz pastāvīgajiem zobiem. Šajā laikā, spēlējoties ar kucēnu, iespējams vaļīgu zobu nejauši izraut, kas ir normāli. Jāseko, lai piena zobi izkristu pirms pastāvīgo zobu parādīšanās, pretējā gadījumā kucēnam var būt, piemēram, 2 ilkņi vienā pusē. Ja tā noticis, var piena zobu masēt un viegli kustināt vairākas reizes dienā, lai tas ātrāk izkristu, vai iedot sunim kaut ko pagrauzt. Ja tas vairāku dienu garumā nepalīdz, suns jāved uz klīniku, lai traucējošo piena zobiņu izrautu. Zobu maiņas laikā kucēni pastiprināti kož un grauž.

Pieauguša suņa zobi regulāri (vismaz reizi mēnesī) jāapskata, ar nagu jānokasa dzeltenais aplikums, ja tāds ir; labi ir dažreiz (piemēram, reizi nedēļā) dot arī lielu kaulu ar skrimsli, lai suns, to graužot, attīrītu zobus.

Nagi

Kucēna un pieauguša suņa nagi jāapgriež vismaz reizi nedēļā. Ja Jūs dzirdat nagus uz grīdas, tātad tie ir par garu un laiks tos apgriezt. Izmantojiet tikai suņiem domātas standziņas, kuras pēc izmēra labāk iegādāties lielākas nekā mazākas. Ar šķērēm to izdarīt nebūs iespējams. Esiet uzmanīgi, lai neiegrieztu dzīvnadzī - labāk grieziet katru nagu pakāpeniski un pa drusciņai. Pēc katra naga veiksmīgas nogriešanas kucēnam var iedot kaut ko garšīgu, bet ja tas neklausa un mēģina izrauties - sapuriniet un apsauciet viņu dusmīgā balsī. Jums nav jāsauc palīgspēki, lai apgrieztu sunim nagus - pieradiniet viņu to ļaut darīt mierīgi. Ja viņš pārlieku reaģē pat uz standziņu klātbūtni, pasēdiet ar viņu, vienkārši pieliekot standziņas pie ķepas un noņemot nost - bez griešanas. Vislabāk nagus griezt ir tad, kad suns ir noguris!

Ja gadījies nogriezt nedaudz vairāk, neuztraucieties - nags pārstās asiņot pēc dažām minūtēm, vienkārši dezinficējiet to ar pārskābi utml.

Daži suņi paši nodeldē nagus pret asfaltu vai betonu, tādā gadījumā jāgriež nav, bet ir regulāri jāapskata.

Ausis

Esiet ļoti rūpīgi ar Jūsu suņa ausīm. Tās jātīra ļoti regulāri, ne retāk kā reizi nedēļā, bet kucēnam pat divreiz. Tajās sakrājas daudz vaska, kurš regulāri jāiztīra, lai nepieļautu iekaisumu, kas grūti ārstējams. Vienkārši saslapiniet vates gabaliņu ūdenī, labi nospiediet (vatei jābūt mitrai, ne slapjai), uzlieciet to uz pirksta un uzmanīgi iztīriet ausis, cenšoties iztīrīt visas krociņas.

Riski

Veimārietis ir ātra šķirne ar strauju reakciju, tādēļ jums jārūpējas, lai pasargātu savu draugu no traumām.

 Esiet uzmanīgi pastaigās nepazīstamās vietās, pārliecinieties, ka tuvumā uz lauka nav dzeloņdrāšu žogs utt.
 Ja sunim kaut ko metat, pārliecinieties, ka priekšā nav šķēršļu, uz kuriem suns varētu uzdurties, iekrist, sagriezt ķepas utt. Piemēram, ja Jūs mežā ejat uz priekšu un mētājat sunim kociņu, esiet uzmanīgi atkritumu tuvumā - jūs aizmetīsiet koku, suns aizskries tam pakaļ, bet atpakaļceļā (jo jūs jau būsiet aizgājuši tālāk) suns mēģinās atgriezties pie jums pa visīsāko ceļu, un var izskriet tieši cauri atkritumiem/saplēstiem stikliem/utml.
 Pārlaidiet skatienu apvidum, pirms izlaist suni no automašīnas.
 Uzmanieties pastaigās ģimenes dārziņu tuvumā - suns var ieskriet kādā no dārziņiem pa vaļēju pusi un izskriet pa citu, mēģinot jūs panākt, un savainoties pret dzeloņdrāšu žogu, kurš bija ceļā.
 Pievērsiet uzmanību tam, kādu kociņu suns atradis rotaļai ar jums - zars, no kura atiet atzars, var trāpīt acī, kad suns to strauji paķers. Labāk liekos zarus aplauziet.
 Iemāciet sunim neizlēkt no mašīnas bez atļaujas, pat ja durvis tiek atvērtas. Šajā nolūkā sunim jābūt pavadā - pasakiet komadu "Gaidi", atveriet durvis un, kad suns strauji paraus, lai izlektu, paraujiet to atpakaļ, atkārtojot "Gaidi!". Trenējieties vairākas reizes, kamēr suns iemācīsies, ka jāapvalda savs entuziasms un jāgaida atļaujošā komanda. ("OK, iesim!" vai tml.)
 Nepieļaujiet, ka suns Jums pa priekšu bez pavadas izskrien no kāpņutelpas vai pa vārtiņiem.
 Obligāti iemāciet sunim neko neēst no zemes bez Jūsu atļaujas - izņemot indi, zemē var mētāties veci produkti, produkti asās bundžās utml. Ēšana no zemes NAV PIEŅEMAMA mājas sunim!!
 Neatstājiet suni vienatnē ar kaulu, tas var tikt norīts vai pat uzvērts uz apakšžokļa (ja tas ir dobs kauls)!
 Mājās vienmēr noņemiet sunim kaklasiksnu, lai tā nekur neaizķertos, it īpaši, ja Jums ir vēl cits suns, kas spēlējoties varētu viens otru saķert aiz kaklasiksnas un izraisīt žokļa iestrēgšanu un nosmakšanu.
 Esiet uzmanīgi ar sunim bīstamām vielām. Piemēram, antifrīze sunim ir nāvējoša (piem., iztecējusi no automašīnas radiatora garāžā, ja suns to uzlaiza); bīstama dzīvībai ir arī šokolāde un košļājamās gumijas (Orbit utml.), nedrīkst dot arī sīpolus, vīnogas, rozīnes, ābolu sēkliņas. Sarakstus ar suņiem bīstamām vielām var atrast internetā.


Diennakts veterinārās klīnikas

KAVET tālrunis (Rīga, Brīvības ielā blakus Sporta akadēmijai, gandrīz pretī krustojumam ar Šmerļa ielu un trolejbusu galapunktam): 7543421
KAVET klīnika var izbraukt arī uz mājām vai nepieciešamo vietu, ja nav iespējams suni atvest uz klīniku, kā arī nogādāt suni JEBKURĀ (piem., tuvākajā) klīnikā).



VIEMMĒR atcerieties: gan kucēns, gan pieaudzis suns ir uzskatāms par 2-3-gadīgu bērnu, uz kura domāšanu un seku paredzēšanas spējām nevar paļauties. Suns, neapšaubāmi, ir gudra un saprātīga būtne, taču ne tik saprātīga, lai zinātu, kas viņam ir indīgs un kaitīgs, un kas ne, vai spētu paredzēt savas rīcības sekas. Pasargāt viņu, tāpat kā mazu bērnu, ir mūsu, saimnieku, uzdevums.












Audzināšana un apmācība

Veimārietis sniegs Jums daudz prieka un būs Jūsu uzticams pavadonis. Tie ir lieliski medību suņi un brīnišķīgi piemēroti sporta veidiem ar suni. Veimārieši ir aktīvi suņi, jo šķirne tika radīta, lai visu dienu medītu kopā ar saimnieku.

Lai Jūsu veimārietis uzaugtu paklausīgs un maigs, tas ir pareizi jāaudzina. Apmācība ir vitāli nepieciešama, un tai jāsākas no pirmās kucēna dienas Jūsu mājās. Atcerieties, ka suņi aug ļoti ātri, tādēļ arī kucēna vecums beidzas ātrāk nekā mēs varam iedomāties, un ir ļoti svarīgi šajā laikā ielikt ļoti stiprus pamatus visai suņa tālākajai dzīvei. Kucēna vecumā jāizmanto katra diena! Tāpat kā ar jebkuru citu lietu, jo vairāk Jūs darbosieties ar kucēnu, apmācītiet to, jo vairāk pieredzes gūsiet un jo labāk tas padosies. Dažreiz būs jāapbruņojas ar pacietību un jāspēj arī pasmieties par savām neveiksmēm.

Veimārieši var draudzīgi sadzīvot kopā ar citiem mājas mīluļiem, tai skaitā kaķiem, trušiem un pagapaiļiem. Pie tā abas puses ir jāpieradina.


Augot kucēns ne tikai fizioloģiski, bet arī psiholoģiski iziet vairākus periodus, katrs no kuriem saistās ar konkrētām izmaiņām ceļā uz briedumu.

Tiek uzskatīts, ka no 8. līdz 10. nedēļai kucēniem ir t.s. baiļu periods. Kucēni, kas pirms nedēļas vēl uzvedās pat pārdroši, var izrādīt bailes un nedrošību. Kucēns šajā periodā pilnībā aprod ar savām maņu spējām. Apbruņojieties ar pacietību un sapratni, un kucēns no šī perioda izies ar stipru saikni ar Jums kā jauno īpašnieku. Lai arī šis periods ir normāls kucēna attīstībai, ir svarīgi šajā laikā nepieļaut kucēna pārbiedēšanu vai lielu stresu. Šajā laikā piedzīvotos nepatīkamos pārdzīvojumus kucēnam būs grūti aizmirst, tādēļ sekojiet modri, lai tas nenotiek. Taču tas nenozīmē, ka kucēns jāizolē no pasaules - kucēna socializācijai noteikti jāturpinās, bet ar prātu - jaunajām situācijām jābūt kucēnam patīkamām un tādām, ar kurām tas var tikt galā; jāuzmanās, lai to nepārbiedē svešs, agresīvs suns, utml. Arī stress no ilgas saimnieku prombūtnes var atstāt nelabojamas sekas, tādēļ neatstājiet kucēnu uz ilgu laiku vienu šajā periodā, it īpaši uzreiz pēc viņa ierašanās Jūsu mājās. Turklāt kucēnam ir jāiemācās nokārtoties viņam atvēlētajā vietā, tādēļ Jūsu uzmanība ir ļoti būtiska.

Aptuveni no 12 līdz 14 nedēļai kucēns kļūst ļoti nerātns un var aiziet tālāk no saimnieka un nenākt, kad tiek saukts. Ir ļoti svarīgi ieguldīt laiku un pūles komandas "šurp" mācīšanai. Kucēns izrāda neatkarību, un Jums jāpieliek pūles, lai noturētu viņa uzmanību. Tas notiek tādēļ, ka kucēns strauji aug, kas nosaka arī viņa augošo interesi par apkārtējo vidi. Kucēnam vajag pietiekami daudz labu pastaigu, taču neļaujiet viņam vilkt pavadā un attīstīt citus sliktus ieradumus. Atcerieties, ka vadonis esat Jūs!

Visu šo laiku turpinās kucēna socializācija!! Socializācija turpinās arī pēc tam, taču galvenais jāieliek līdz 4 mēnešiem, un tai ir jābūt prioritātei šajā periodā.

Aptuveni 16.-24. nedēļu vecumā kucēns var pārdzīvot otro baiļu periodu, kad tas periodiski izrādīs nedrošību par apkārtni utml, arī pret lietām, no kurām agrāk nav baidījies. Turpiniet socializāciju, patīkamus piedzīvojumus, iepazīšanos ar apkārtni utt.

Neatlieciet kucēna apmācību uz 6 mēnešu vecumu!! Sāciet jau mājās, un konsekventi pieprasiet no kucēna paklausību un labas manieres. Nekādā gadījumā neļaujiet kucēnam augt, darot tikai to, ko viņš vēlas. Ja tas notiks, laukumā apmācību vajadzēs sākt ar daudz stingrākām metodēm nekā varētu, ja kucēns būtu konsekventi mācīts klausīt jau mājās un pastaigās.




Kucēna pirmās dienas Jūsu mājās

• Nebrīnieties, ja kucēns no sākuma Jūsu mājā izskatās apjucis - viņam šīs ir milzīgas pārmaiņas, jo nav vairs nekā, ko viņš līdz šim pazinis.
• Ja Jums ir citi suņi, iepazīšanos labāk sākt ārā, "neitrālā" teritorijā. Nebūs labi, ja tikko ienestu mājā kucēnu nobaidīs (pat nejauši) vecākais suns.
• Vislabāk ir neaicināt draugus un paziņas "raudzībās" uzreiz. Nedaudz pacietieties un dodiet kucēnam laiku, lai aprastu ar jaunajām mājām un ģimeni.
• Kad esat tikko pārveduši kucēnu mājās, uzreiz nolieciet viņu vietā (iekšā vai ārā), kur viņam būs jānokārtojas, un paslavējiet, kad viņš to izdara. Pirmajās dienās viens no galvenajiem uzdevumiem ir sekot un panākt, ka kucēns saprot, kur ir viņa nokārtošanās vieta. Pieejiet šim uzdevumam nopietni, skat. "Pieradināšana pie tīrības mājās".
• Ļaujiet kucēnam apskatīt jauno dzīves vietu. Ja šajā laikā viņš mēģina kaut ko grauzt, neapsauciet viņu, bet maigi novērsiet uzmanību uz kaut ko (rotaļlietu, kārumu), ko drīkst grauzt.
• Ja kucēns seko Jums, paslavējiet viņu, uzrunājiet viņu vārdā un turpiniet mājas apskati.
• Pirmajās dienās, kad vien kucēns uz Jums paskatās, atkārtojiet viņa vārdu jautrā, patīkamā balsī, kas mudinās viņu skatīties Jums acīs. Suņa vārdam nevajadzētu būt garākam par 2 zilbēm un sakrist ar komandu nosaukumiem (Džuli - "Guli" utml.)
• Šad tad notupieties uz grīdas un paspēlējieties ar kucēnu, atrodoties viņa līmenī.
• Pierašanai pie jaunajām mājām jānotiek mierīgi un pakāpeniski, neko neforsējot.
• Diez vai kucēns vēlēsies ēst uzreiz pēc ierašanās jaunajās mājās, tādēļ pagaidiet dažas stundas, līdz tas ir kaut nedaudz apradis. Tad piedāvājiet barību un uzreiz pēc ēšanas aiznesiet uz vietu, kura paredzēta, lai nokārtotos.
• Ja kucēns pēc tam vēlas gulēt, pirmajā reizē neveriet ciet būra durvis, bet atsieniet tās, lai tās nejauši neaizvērtos. Necentieties kucēnu izolēt no pārējām aktivitātēm mājās, tas var gulēt kaut kur, kur var dzirdēt, ko darāt Jūs.
• Noteikti pārliecinieties, ka vietās, kur kucēns tiks atstāts viens (ja tas nav būris) ir novākti elektrības vadi, istabas augi, cimdi, apavi utml.
• Pirmajās dienās Jums būs jāpalīdz kucēnam, paņemot to rokās, kad nepieciešams uzkāpt pa kāpnēm utt. VIENMĒR celiet un pārnēsājiet kucēnu ar abām rokām - vienu zem krūtīm, otru zem dibena.
• Pirmā nakts droši vien būs smaga Jums abiem, jo kucēns, nodalīts no pārējiem, "pazudis", instinktīvi mēģinās paziņot par savu atrašanās vietu ar skaļu smilkstēšanu un gaudošanu, kā to dara vilki brīvajā dabā. Tādēļ vislabāk pirmo nakti ļaut kucēnam gulēt būrī Jūsu guļamistabā; kucēns jutīsies drošībā un viņam būs iespēja nepārtraukti sajust un aprast ar jauno saimnieku smaržu. Pirms gulētiešanas noteikti ļaujiet kucēnam nokārtoties un dodiet iespēju nedaudz nogurt. Ja kucēns naktī sāk smilkstēt, paglaudiet viņu. Ja viņs turpina un nenomierinās, mierīgi apsauciet viņu zemā balsī ar "Nē, ej gulēt!"
• Jūsu kucēns šobrīd atsaucas uz vārdu "Puppy" [pappi] (kucēns) un ir pieradis pie vārda "Sleep" [slīp] (gulēt, t.i., atrasties būrī) un "No!" [nou] (nē, fū).


Pastaigas un fiziskā slodze

Esiet uzmanīgi ar pastaigām, kamēr kucēns nav pilnībā vakcinēts!!! Jūs varat aizvest viņu pastaigāties uz vietu, kuru neapmeklē daudz suņu - piemēram, uz piepilsētas mežu, jūrmalu utml. Pilsētā, lai kucēns pierastu pie apkārtējās vides (skat. Socializācija), ielieciet to somā un nesiet pastaigās šādi.

Veimārieši ir ļoti aktīva šķirne, tādēļ pastaigā jānodarbina gan viņa ķermenis, gan prāts.

Veimārietim ir ļoti vēlama kāda regulāra nodarbe - medības, adžiliti, pēdu dzīšana utml, kurai Jūs abi nododaties, piemēram, katru sestdienu. No tā prieku gūst gan suns, gan saimnieks.

Pat ja Jums ir pastaigai tikai 15 minūtes, Jūs vienalga varat lietderīgi izmantot laiku, mētājot sunim bumbiņu, izpildot paklausības komandu sēriju, noslēpjot un ļaujot sunim atrast kādu priekšmetu. Bet, protams, šāda pastaiga nevar atsvērt pilnvērtīgu 1-1,5 h pastaigu.

Galvenais kucēna vecumā ir nepiespiest viņu staigāt vairāk, nekā viņš pats vēlas. Nelieciet kucēnam lēkt un esiet uzmanīgi, kad tas lec pēc savas iniciatīvas - saites vēl ir ļoti vājas. Skriešana blakus ritenim vai kopā ar saimnieku, kā arī lēkšana pāri nopietnām barjerām jāatliek līdz 18 mēnešu vecumam. Kāpšana pa kāpnēm ir pieļaujama, bet ne augstāk kā uz 2. stāvu, lai gan vēlams kucēnam atrasties sākumā tikai mājas 1. stāvā. Daudzstāvu mājā izmantojiet liftu, bet ja tā nav, tad vadoties pēc kucēna vecuma un spējām varat nest viņu lejup un ļaut kāpt augšup.


Pieradināšana pie iešanas pavadiņā

Uzlieciet kucēnam kaklasiksniņu un novērsiet uzmanību ar kaut ko garšīgu (vai iedodiet kaut ko pagrauzt), atstājiet kaklasiksnu uz kādu laiku, un kucēns ar to apradīs ļoti drīz. Neuztraucieties, ja kucēns kasās vai krata galvu kaklasiksnas dēļ, viņš drīz pieradīs.

Tad pievienojiet pavadu un ļaujiet tai vilkties pa māju piestiprinātai pie kaklasiksnas dažas dienas. Šad tad paņemiet siksniņu rokās, turot augstu, un runājiet ar kucēnu patīkamā balsī, ejot nopakaļ.

Ja vēlaties, lai kucēns Jums seko, mēģiniet to piesaukt pie sevis, nevis pievilkt aiz pavadiņas. Visus šos vingrinājumus Jūs varat veikt arī iekšā mājās.

Pēc kādas nedēļas, kad kucēns jau apradis ar staigāšanu pavadiņā, pamēģiniet šādu vingrinājumu: piesieniet pavadiņu sev pie jostas vai ap vidukli un lieciet kucēnam sev sekot, kamēr Jūs kaut ko darāt pa māju vai dārzu. (Pārliecinieties, ka kucēns pirms tam nokārtojies, un tad šo vingrinājumu varat veikt stundas garumā.) Kucēns tādā veidā iemācās fokusēt uzmanību uz Jums un sekot Jums, pieņemot Jūs par vadoni.

Šajā laikā vēl neprasiet no kucēna perfektu komandu "Blakus" - vienkārši pieradiniet to iet pavadiņā kopā ar Jums. Tāpēc nelietojiet komandu "Blakus", bet gan, piem., "Iesim!" vai citu.

Ja kucēns pavadiņā sākt vilkt uz priekšu, uzreiz apgriezieties un ejiet uz pretējo pusi, plaukšķinot rokas un saucot viņu vārdā - "........, iesim!" Kucēns, protams, drīkst interesēties par apkārtni, bet viņš nedrīkst Jūs vilkt ar spēku (iedomājieties, kā būs, kad to darīs 35 kg smags pieaudzis suns!).


Būris

Būris suņukam ir salīdzinoši jauns atklājums mūsu mentalitātei, taču tiek ar lieliem panākumiem pielietots citās valstīs un ir vērtīgs instruments ļoti daudzu mērķu sasniegšanai. Būris var būt plastmasas (tāds, kādos suņus parasti pārvadā lidmašīnā) vai saliekams, no metāla režģa. Būris nav suņa nežēlīga "iespundēšana" vai "izolēšana". Vai esat kādreiz pamanījuši, ka suņiem labāk patīk gulēt zem galda vai krēsla? Tas ir instinkts - suņi meklē patvērumu, kurā var droši atpūsties, kā aliņā.
Jūsu kucēns ir pieradināts pie būra jau no mazotnes un labprāt tajā ieiet un uzturas pats, uzskatīdams to par savu vietiņu.

Kāpēc ir lietderīgi pieradināt suni pie būra?
 Ja jums kaut kur jālido (atvaļinājums, pārcelšanās), suns būs pieradis pie būra un mierīgi pārcietīs lidojumu.
 Ja jums jāatstāj suns veterinārajā klīnikā, viņš būs pieradis pie būra un tas viņam neradīs papildu stresu.
 Kucēns ir pastāvīgi jāuzmana un to nedrīkst atstāt savā vaļā bez uzraudzības. Tādēļ brīžos, kad jūs nevarat sekot viņam pa pēdām vai darboties ar to, viņš var mierīgi atpūsties būrītī, un jūs varat mierīgi darboties.
 Kad kucēns (un arī pieaudzis suns) paliek mājās viens, nav pieņemami, ka viņš izklaidējas, skraidot no viena loga pie otra un rejot, vai graužot vadus/grāmatas/apavus utt. Parasti suns jūsu prombūtnē mierīgi gulēs (protams, ja pirms tam tas ir labi izstaigāts un pabarots), un būris palīdzēs kucēnam pierast pie šī ritma un pasargās māju no demolēšanas. Būris samazina suņa iespējas redzēt dažādus kairinātājus, tādēļ ir mazākas iespējas, ka suns vienatnē ries. Būrī sunim var iedot graužamas mantas vai našķus.
 Tā kā kucēni parasti nenokārtojas tur, kur viņi guļ, būris ir ļoti vērtīgs palīgs, mācot kucēnam tīrību mājās. Jūsu kucēns jau tagad prot prasīties ārā no būra (smilkstot un/vai mēģinot ar ķepu to "attaisīt"), lai nokārtotos.
 Būris ir labs veids, kā pasargāt suni no riska, ja tas nolemtu sagrauzt kaut ko neēdamu - ielīst miskastē, pakošļāt un norīt dziju vai šuvekli ar visām adatām, veļu vai vēl kaut ko tikpat bīstamu dzīvībai.

Cik ilgi kucēns var tikt turēts būrītī?
Ja kucēns būs ieslēgts būrī pārāk ilgi, viņš, protams, nenocietīsies un nokārtosies tur, un tas ir viens no sliktākajiem scenārijiem, kas var notikt. Tādēļ obligāti pārliecinieties, ka jūsu kucēns ir iztukšojis urīnpūsli un zarnu traktu, pirms viņš tiek ielikts būrī. Vislabāk kucēnu izlaist no būra nokārtoties ik pēc 2 stundām; maksimālais laiks būrī aprēķināms pēc kucēna vecuma: x mēneši + 1, piemēram, 2 mēn. vecs kucēns maksimāli var atrasties būrī 3 stundas, 3 mēnešus vecs - 4 stundas, utt. Šī formula attiecas uz kucēnu, kad tas guļ - aktīvu kucēnu varētu būt nepieciešams izvest ārā pat katru stundu.

Kucēns pie būra ir jāpieradina - jūs nevarēsiet viņu vienkārši tur ielikt, aizvērt durtiņas un uzskatīt, ka tagad viņam mierīgi jāguļ. Tādēļ pie būra jāradina jau sākumā un pakāpeniski. Lai gan Jūsu kucēns pieradis gulēt būrī, jaunajās mājās vienalga atkārtojiet zemāk uzskaitītos soļus, jo vieta ir jauna un kucēns tagad ir viens.
1. Nekādā gadījumā nesāciet pieradināšanu pie būra ar kucēna ielikšanu tur un aiziešanu projām!!!
2. Kucēnam jābūt pēc pastaigas vai fiziskas slodzes - jūs nevarat gaidīt no veimārieša kucēna piekrišanu sēdēt būrītī, ja tas ir enerģijas pilns un grib spēlēties. Viņam jābūt nogurušam un gatavam atpūsties.
3. Sāciet ar kucēna barošanu būrītī - ielieciet tur viņa bļodiņu un sākumā netaisiet ciet durtiņas - to dariet tikai pēc vairākām reizēm (vismaz pēc dienas), kad kucēns pats ielec būrītī, lai paēstu. Scenārijs ir aptuveni tāds: jūs paņemat viņa bļodiņu un nesat to uz būrīti, un pamudināt kucēnu ielekt iekšā, lai tas apgrieztos un ēstu, nevis stāvētu ar pakaļkājām ārpus būra uz grīdas. Nekādā gadījumā nepiespiediet kucēnu doties būrī ar varu, bet iemetiet tur gabaliņu kaut kā garšīga, un kad kucēns iekšā, nolieciet arī bļodiņu. Pēc ēšanas (ja durtiņas jau bijušas ciet) kucēnu izlaidiet no būra, izvediet nokārtoties. NEIZLAIDIET viņu no būra, ja viņš tur saceļ traci - pagaidiet, kamēr viņš nomierinās, taču daudz labāk ir izlaist viņu ārā vēl PIRMS viņš sācis protestēt (tādēļ labāk to darīt pakāpeniski un netaisīt ciet durvis nemaz, ja redzat, ka kucēns vēl nav pieradis). Paslavējiet viņu. Ja kucēns nolicies būrītī gulēt, netraucējiet viņu.
4. Dienas gaitā jebkādu kārumu nesiet uz būrīti un mudiniet viņu lekt iekšā, vai iemetiet tur kārumu viņam pa priekšu. Labāk, ja tas ir kaut kas ilgāk graužams, lai viņam būtu iespēja pabūt būrītī, mielojoties ar kārumu, un saistīt ar būri patīkamas izjūtas.
5. Lai būris nesaistītos ar nošķirtību no saimniekiem, ielieciet tur kucēnu arī tad, kad, piemēram, skatāties TV, lai viņš jūs varētu mierīgi vērot. Citā reizē atstājiet viņu būrītī citā istabā vienu, bet lai viņš dzird, ka jūs esat mājās un viss ir kārtībā. Kā parasti, viņam ir jābūt pēc pastaigas un nogurušam, nevis enerģijas pilnam. Arī vēlāk, pat ja nav reālas vajadzības, ik pa brīdim (reizi nedēļā) ielieciet suni būrī ar kādu gardumu, lai tas turpinātu saglabāt pozitīvo attieksmi pret būri.
6. Nekādā gadījumā nemēģiniet pierunāt kucēnu iet būrītī - tonim jau no paša sākuma jābūt pārliecinošam. Izdomājiet komandu, pēc kuras viņam būtu jāiet savā vietā (būrī) un izmantojiet to katru reizi.
7. Lieciet kucēnam iet būrītī (un aiztaisiet durtiņas) vismaz 15 min pirms jūsu aiziešanas prom.
8. Sākumā izejiet uz 5, 10 minūtēm un pastāviet aiz durvīm, klausoties, vai kucēns nesāk gaudot.
9. Atgriežoties mājās, nesteidzieties uzreiz viņu izlaist un nekādā gadījumā "neatvainojieties" un nežēlojiet viņu par atstāšanu būrītī. Tas tiek darīts pirmkārt un galvenokārt viņa paša labā, jo jūs viņu ļoti mīlat un rūpējaties par viņa drošību. Taču ja jūs padarīsiet savu aiziešanu un atnākšanu dramatisku, tas arī suni padarīs nervozu. Tam jānotiek ļoti ikdienišķi. Īpaši grūtos gadījumos neizlaidiet viņu pēc atgriešanās mājās, kamēr neizdarīsiet vismaz 3 lietas (atģērbieties - uzlieciet vārīties tēju - uzlieciet ladēties telefonu) un pēc izlaišanas no būra ignorējiet viņu vismaz 2 minūtes.
10. Kad kucēns jau zina komandu, kuru jūs lietojat iešanai būrī, ielieciet viņu tajā nekavējoties, ja viņš komandu neizpilda.
11. Metāla būri var apsegt ar vieglu pārklāju, lai sniegtu kucēnam/sunim komforta un norobežotības sajūtu (kā "alā").

Jāsaka, ka jebkurš veimārietis bez problēmām izlauzīsies no jebkura standarta būra (ļoti iespējams, savainojot sevi), ja to vēlēsies, tādēļ būris ir vairāk psiholoģiska barjera nekā fiziska, un jūsu uzdevums ir pakāpeniski un mierīgi suni pie tā pieradināt, lai tam patiktu tur atrasties.

Cik ilgi jāizmanto būris? Vadoties pēc nepieciešamības. Kad kucēns/suns pieradis pie tīrības un kārtības mājās un tam var uzticēties jūsu prombūtnes laikā, būra durtiņas var izņemt ārā, un būris var turpināt kalpot par suņa "vietu", kur viņš atpūšas, grauž kauliņus, guļ u.c. Mēs pieaugušus suņus prombūtnes laikā atstājam mājā savā vaļā, taču ir novērots, ka dažiem suņiem tik ļoti patīk savs būris, ka viņi tur iet gulēt patstāvīgi. Atcerieties, ka kucēnam/sunim jādzīvo ar Jums, nevis būrī, un izmantojiet būri kā palīgu, kad suni nevarat kontrolēt.


Jūsu prombūtnes laikā

Tēma par būri pakāpeniski pārgājusi tēmā par suņa atstāšanu mājās, kad visi aizgājuši uz darbu/skolu/tml. Šim aspektam mūsu šķirnē jāpievērš īpaša uzmanība, jo veimārieši ļoti pieķeras saimniekam un vienmēr gatavi ar viņu kaut kur doties. Taču tas nebūt nenozīmē, ka viņi nevar tikt atstāti mājās vieni.

Ja būris netiek izmantots, vai arī suns vairs nav kucēns, tāpat darbojas daži likumi.
1. Sunim jābūt pēc labas pastaigas, kurā viņam bija iespēja izdauzīties, un kurā tika nodarbināts ne tikai viņa ķermenis, bet arī prāts. (Skat. sadaļu par rotaļām ar veimārieti.) Obligāti jāatkārto arī paklausības elementi, jo tas suni noskaņo uz pareizu uzvedību un atgādina viņam, kurš ir vadonis.
2. Ja jūs kopā regulāri apmeklējat nodarbības - paklausība, adžiliti, nodarbības uz lauka, asinspēdas - tad problēmām vispār nevajadzētu rasties, jo veimārietis, ar kuru tiek strādāts, izliek nodarbībās daudz enerģijas un pārējā laikā ir ļoti nosvērts.
3. Dažreiz atstājiet suni vienu citā istabā un aiztaisiet durvis, pat ja jūs negrasāties nekur iet. To vislabāk izdarīt, kā parasti, pēc pastaigas un barošanas, kad suns gatavs atpūsties.

Galvenais palīgs problēmu novēršanā ir sunim (un Jums) ierasta kārtība. Galvenais, ka suns zina ierasto kārtību - tagad Jūs ar viņu staigājat un spēlējaties, tad viņš ēd, un tad ir laiks viņam atpūsties vienatnē, bet Jums doties uz darbu vai nodoties savām darīšanām.

Vienmēr atcerieties zelta principu: Labs veimārietis ir noguris veimārietis!!


Pieradināšana pie tīrības mājās

Suņi pēc dabas ir ļoti tīrīgi dzīvnieki, un parasti nekad nenokārtosies savā "migā".

Ārā, vietā, kur vēlaties pieradināt kucēnu iet, nenovāciet visus izkārnījumus, jo kucēnam tas palīdzēs noorientēties un nokārtoties tieši tur - suņi ir urīnu vai izkārnījumiem veido smaržas punktus, kuros turpina nokārtot darīšanas. No tā izriet, ka vislabāk ir nekad nepieļaut iespēju, ka kucēns nokārtojas iekšā, jo viņš droši vien mēģinās turpināt tur iet. Ja kucēns tomēr paguvis nokārtoties iekšā, iztīriet vietu ļoti rūpīgi ar kādu līdzekli, kas labi izņem smaržu (atcerieties, ka sunim ir daudzreiz labāka oža, nekā cilvēkam!), piemēram, ar etiķi vai atšķaidītu "Ace" balinātāju.

Ja kucēns dzīvo pilsētas dzīvoklī un nav iespējas to vest ārā nokārtoties, jānorāda vieta dzīvoklī, kas noklāta ar avīzēm, kur viņš to var darīt. Grīdu pasargāt palīdzēs no automašīnas izņemts gumijas paklājs ar uzliektām maliņām, kurā ieklāj avīzes. Jūsu kucēns 2-6 nedēļu vecumā kārtojās uz avīzēm un visdrīzāk pieradīs to darīt atkal. Var ierādīt vietu arī tualetē uz flīzēm, noklājot avīzes tur.

Pie pareiza režīma var diezgan viegli prognozēt, kad kucēnam vajadzēs nokārtoties, un nepieļaut incidentus mājā, laikus viņu iznesot ārā. Kucēns visdrīzāk gribēs nokārtoties:
1. No rīta uzreiz pēc pamošanās (pēc tam, kad pamodies viņš, kas var būt daudz agrāk par jums!)
2. Pēc ēšanas (bet nepieļaujiet straujas vai intensīvas aktivitātes pēc ēšanas - tikai nokārtošanās un atpakaļ iekšā)
3. Pēc spēlēšanās
4. Dienas garumā katru reizi pēc pamošanās
5. Pirms gulētiešanas
6. Šad un tad (reizi stundā) profilakses pēc aiznesiet to uz viņa "tualeti", ja kucēns ir nomodā.

No pirmās dienas ieviesiet komandu, kas nozīmēs iešanu ārā nokārtoties. Izejot ar kucēnu ārā, atkārtojiet to, kad redzat, ka kucēns meklē vietu, kur nokārtoties, un vārdiski paslavējiet viņu (atkārtojot "Labi! Malacis!" + komandu), kad tas notupies, lai to izdarītu. Jūs pat varat apbalvot kucēnu ar kaut ko garšīgu (piem., mazu gabaliņu siera) uzreiz pēc tam, kad tas nokārtojies ārā. Obligāti turiet kucēnu redzes lokā vai, vēl labāk, pavadiņā, kad tas ir izlaists nokārtoties, nevis izlieciet aiz durvīm, lai viņš to izdarītu pats (citādi viņa uzmanība var viegli tikt novērsta un viņš to var neizdarīt). Jums ir jābūt klāt, kad viņš nokārtojas, un sirsnīgi jāpaslavē. Labs ieradums ir vienmēr uzmest aci suņa izkārnījumiem un, ja redzams, arī urīnam, jo tā jūs varēsiet uzreiz pamanīt, ja kaut kas nav kārtībā ar viņa veselību.

Ja kucēns tomēr nokārtojies neatļautā vietā iekšā, nav pilnīgi nekādas jēgas viņu sodīt par to, ja vien Jūs neesat to pieķēruši nodarījuma brīdī. Nodarījuma brīdī, kad redzat, ka kucēns sācis nokārtoties iekšā, pieskrieniet klāt, momentāli izsaucieties "Nē!!" vai "Aaaarrrgghh!!!" pietiekami skaļā un bargā balsī, lai kucēns satrūktos, paķeriet to uz rokām un ātri aiznesiet uz vietu, kur tam būtu jānokārtojas.

Mazu kucēnu visu laiku jāuzmana un jāiemācās "lasīt" viņa vēlme nokārtoties - vietas meklēšana, smilkstēšana, grīdas ostīšana utml. Ja viņš nokārtojas istabā, uzskatiet to par savu kļūdu, nevis viņa.

Sekojot šiem norādījumiem, ir iespējams diezgan ātri pieradināt kucēnu nokārtoties vēlamajā vietā (uz avīzēm noteiktā vietā, vai prasīties ārā).

Liekot uz grīdas avīzes, pārliecinieties, ka tām izņemtas skavas, jo kucēni bieži avīzes košļā un ēd, un var norīt arī skavas.

Lēkšana un košana

Jūsu kucēns vairākas nedēļas pirms ierašanās pie Jums ir pavadījis kopā ar saviem brāļiem un māsām, rejot, kožot un cīnoties, izmantojot savus asos zobiņus. Visdrīzāk tas mēģinās to pašu darīt ar Jums. Ļoti iespējams, ka jūsu kucēns mēģinās lēkt jums virsū, tāpat vien spēlējoties (kas kucēnam ir pilnīgi normāli, viņi pastāvīgi liek lietā savus zobiņus) vai sagaidot jūs no darba, kad kucēns vienkārši mēģina pievērst sev jūsu uzmanību un nokļūt jūsu līmenī, lai jūs viņu labāk pamanītu. Jūs varat izdarīt sekojošo:

1. Izvirzīt uz priekšu ceļgalu, lai kucēns atdurtos pret to, kad lec jums virsū. Nav nepieciešams neko teikt, izdariet to mierīgi, un kad visas četras ķepas ir pie zemes, uzreiz noliecieties vai notupieties un no sirds samīļojiet kucēnu. (Citreiz iesaka mēģināt uzkāpt sunim uz pakaļkājas, bet to izdarīt kustīgam kucēnam nav nemaz tik viegli, un kucēnu tā var savainot.) Kucēns sapratīs, ka sasveicināšanās ar jums neizpaliks, un ka jūs paši nolieksieties viņa līmenī - viņam nav jāmēģina lēkt augšā.
2. Jūs varat ignorēt kucēna lēkāšanu (nekāda acu kontakta, neviena vārda, vienkārši izliecieties par sienu) un uzreiz samīļojiet viņu tad, kad visas četras ķepas ir pie zemes un kucēns skatās uz jums neizpratnē. Kucēns sapratīs, ka atalgota tiek gaidīšana uz grīdas, nevis lēkāšana.
3. Kad kucēns zina komandu "sēdi" vai "guli", jūs varat likt viņam sēdēt vai gulēt, un apsveicināties ar viņu tad, kad viņš to izpilda.
4. Dominantākam kucēnam jūs varat "uzrūkt" un ar plaukstu uzsist pa degunu.

Ja kucēns atsāk lēkāšanu, pārstājiet patīkamās uzmanības dāvāšanu un atkārtojiet korekciju.

Lai dotu kucēnam lielākas iespējas iemācīties ātrāk, izejiet ārā, pastāviet tur dažas minūtes un atkal ienāciet mājā, dodot kucēnam iespēju pareizi jūs sagaidīt. Esiet gatavi atkārtot paņēmienu un samīļot kucēnu, kad tas izdara to, ko jūs vēlaties.
Pēc kāda laika atkārtojiet to, palūdzot vīru/sievu un bērnus izdarīt to pašu, un arī ciemiņus pirms ienākšanas brīdiniet, kā jāuzvedas šajā gadījumā. Tas viss palīdzēs jūsu kucēnam ļoti ātri (dažu dienu laikā) saprast, kā pareizi sagaidīt jūs un citus cilvēkus.

Ja kaut kāda nevēlama darbība kaut reizi tiek atalgota, suns (līdzīgi cilvēkam, kas nevar atrauties no spēļu automāta) mēģina panākt atalgojumu atkal un atkal. Tāpat kā cilvēks zina, ka kaut kad atalgojums noteikti nāks, arī suns mēģina un turpina darīt nevēlamo.


Ja kucēns spēlējoties kož rokās/kājās vai plēš apģērbu, jūs varat:
1. Atdarināt "iesmilkstēšanos" vai vienkārši iesaukties "Au!" (intensitāte/skaļums atkarīgs no kucēna jūtīguma) un pārstāt ar viņu spēlēties - tā kucēni ziņo viens otram, ka tiem nodarītas sāpes. Ja kucēns, piemēram, tūlīt atkārto košanu, atkal izsaucieties "Au!" un varat pat iziet no istabas, pārtraucot spēli un atstājot kucēnu uz vairākām minūtēm vienu (tādējādi sodot viņu - noņemot visu patīkamo).
2. Saņemt viņa purniņu ar rokām un atdarināt "rūkšanu" vai stingri un mierīgi pateikt aizliedzošo komandu ("Nē", "Fū" vai jebko, ko esat izvēlējušies lietot nevēlamu darbību pārtraukšanai.)
3. Uzreiz pēc tam jūs varat paspēlēties ar kucēnu, piedāvājot mantiņu, kuru tas drīkst kost.

Tas ir jādara VISIEM ģimenes locekļiem un KATRU reizi. Ja kāds ļaus lēkt sev virsū vai kosties, kucēns neiemācīsies atšķirt, kad to drīkst darīt, un kad nedrīkst.

Galvenais ir atcerēties, ka Jūsu suns pieder Jums, nevis Jūs - viņam, kā arī to, ka medību suņi vēl ne tik sen tika turēti kā funkcionāli dzīvnieki, no kuriem tika daudz prasīts, un muļķības netika pieļautas.
Dzīve ir jādzīvo, citādi tā ne ar ko neatšķiras no nāves!
http://www.weimargas.jimdo.com
http://www.varaviksnesfazans.com/
User avatar
murkata
Veteran
Veteran
 
Posts: 3087
Images: 24
Joined: 13 Jan 2010, 12:40
Location: Liepāja, DR

Re: Metodiskā-informatīvā bibliotēka

Postby murkata » 04 Feb 2011, 10:23

... turpinājums

----
Ja kucēns dara jebko, kas nav pieņemami, piemēram, pretojas nagu griešanai, atkārtoti ķeras pie vadu graušanas, lai gan pirms pusminūtes tas tika aizrādīts - saņemiet viņu aiz "čupra" (neceļot augšā, bet gan kucēnam atrodoties uz zemes vai klēpī) vai arī ar rokām saņemiet ap kaklu/pleciem un sapuriniet, biedējoši uzrūcot tam. Suņu mammas tā "noliek pie vietas" savus kucēnus par jebkuriem pārkāpumiem, un arī Jūsu kucēnam perfekti jāzina, ka vadonis esat Jūs un tikai Jūs lemjat - kur, ko un kad viņš drīkst vai nedrīkst darīt. Tā nav suņa tiesību apspiešana - dzīvojot barā, kucēnam/vilcēnam nav nekādu privilēģiju, un viņš apzinās savu vietu un pakļaujas vadonim.

Lai būtu par vadoni, "alfu" savam sunim, Jums nebūt nav jākliedz vai jāsit tas. Pirmais un galvenais ir Jūsu iekšējā pārliecība, ka taisnība ir Jums, un tas, ko Jūs darāt, ir viņa interesēs. Nopirkt jaunu elektrības vada pagarinātāju nemaksā daudz, taču, ja tas bijis pieslēgts pie elektrības, kucēnam draud nāve, tādēļ korekciju kucēnam Jūs dodat ne tādēļ, ka žēl sagrauzto vadu, bet tādēļ, ka rūpējaties par viņu un sargājat viņu. Ja Jūs nebūsiet iekšēji pārliecināti, ka kucēns korekciju ir nopelnījis, viņš to sajutīs uzreiz un visiem spēkiem mēģinās manipulēt ar Jums (atteiksies iet savā vietā, turpinās nedarbu utt.).

Būt par vadoni palīdz arī vienkārša sistēma, ko angliski sauc par "Nothing In Life Is Free" ("nekas dzīvē nav par velti") - sunim ir jāzina, ka ne tikai korekcijas, bet arī viss labais šajā dzīvē nāk no Jums. Jūs viņu barojat, vedat pastaigās, ņemat līdzi interesantos braucienos ar auto. Tādēļ pirms tam vienmēr palūdziet sunim izpildīt kaut kādu komandu (vēlams tādu, kas fiksēs viņa stāvokli, nevis, piemēram, "Balsi" utml.). Piemēram, nelieciet zemē viņa bļodiņu ar ēdienu, kamēr viņš nav izpildījis komandu "Guli". Arī pirms iešanas pastaigā, pirms uzliekat kaklasiksnu, lieciet sunim sēdēt. Tas ir parocīgi arī no praktiskā viedokļa, bet psiholoģiski suns vēlreiz un vēlreiz pārliecinās, ka noteikumus diktējat Jūs, nevis viņš.

Ja kucēns pienāk pie Jums un smilkst pēc uzmanības, uz brītiņu paceliet viņu rokās un paskatieties viens otram acīs. Tas nodrošina to, ka kucēns drīzāk pieņems Jūs par savu vadoni, taču ļoti pozitīvā ceļā.

Kad staigājat ar kucēnu/suni bez pavadas, vairākas reizes pastaigas laikā piesauciet viņu ar pierasto komandu un vienkārši samīļojiet un/vai iedodiet kārumu, un palaidiet atkal spēlēties/skraidīt. Tas ir ļoti būtiski, jo bieži vien saimnieki komandu "Šurp" lieto tikai gadījumā, kad jāpārtrauc kaut kas, kas sunim patīk - spēle ar draugiem, pirms došanās uz māju, utt. Pieradiniet suni, ka komanda "Šurp" ir ļoti patīkama komanda, un viņš to ar prieku un uzreiz izpildīs, kad tikai Jums vajadzēs to pielietot.

Ja kucēns pastaigas laikā sācis no Jums attālināties, pasauciet to un skrieniet prom, nevis viņam pakaļ. Suņi dzīvo pēc instinktiem, un šajā gadījumā nostrādās dziņa neatpalikt no sava "bara".

Dodot kucēnam kārumu, vispirms varat pietuvināt to savai mutei un tad uzreiz dot viņam – tā kucēns pieradīs skatīties Jums acīs, kas noderēs daudzu elementu mācīšanā. Tā ir, iespējams, visvienkāršākā „fokusa” (acīs skatīšanās) mācīšanas metode. Otra ir gaidīt, kamēr kucēns paskatās Jums acīs pats, un tad atalgot ar kārumu, rotaļu u.c. – ar laiku suns pieradīs ar acu skatienu „palūgt” Jums noteiktas lietas, pat atļauju skriet spēlēties ar citiem suņiem.

Veimāriešim patīk peldēt un aportēt priekšmetus no ūdens. Kucēns, iespējams, nedosies ūdenī uzreiz, bet vasaras laikā ieejiet ūdenī paši un sauciet viņu. Ja pēc vairākām dienām pludmalē kucēns vēl joprojām baidās, lai gan ļoti vēlas iet dziļāk ūdenī, var mēģināt viņu uzmanīgi ūdenī ienest uz rokām un nolaist uz ūdens. Lai gan pirms tam ir lietderīgi izmēģināt mest ūdenī kārumus (pakāpeniski arvien dziļāk, lai kucēnam nāktos tomēr paspert soli un mēģināt peldēt.) Šeit noder arī cita suņa piemērs, kas jau droši peld un nes no ūdens aizmestus priekšmetus. Jo agrāk Jūs sāksiet pieradināt savu kucēnu pie ūdens, jo labāk. Savā dārzā to var sākt darīt mazā vanniņā vai bērnu baseinā. Pavasarī siltā dienā ideāla vieta ir ar kūstošā sniega ūdeni pārklāta pļava, pa kuru varat paskriet ar kucēnu (pirms tam uzvelkot gumijas zābakus!), lai viņš pierastu pie ūdens sajūtas.

Neņemiet pie sirds kucēna ietiepību un stūrgalvību, pretējā gadījuma uzvara viņam būs garantēta. Turpiniet pastāvēt uz sava. Taču NEKAD nemēģiniet apmācīt suni un nesodiet viņu, kad esat pa īstam dusmīgi - tas iedragās jūsu abu attiecības un, ļoti iespējams, kucēns sāks no Jums baidīties un neuzticēties. Vislabāk šādā gadījumā ielikt kucēnu/suni viņa būrītī vai aizsūtīt uz viņa vietu vai citu istabu un mierīgi pārdomāt notikušo. (Arī ja suns patiešām nogrēkojies) Varbūt Jūs nespējāt sunim paskaidrot, ko no viņa vēlaties? Varbūt viņš ir noguris vai pat nejūtas labi un nav spējīgs šobrīd koncentrēties? Varbūt Jūs prasāt no viņa pārāk daudz, piemēram, perfekti izpildīt komandu, kuru viņš vēl tikai apgūst?

Taču gadījumā, kad suns ir jādisciplinē (jānorāj), Jums ir jāizklausās dusmīgiem. Apsauciet viņu rupjā, draudīgā balsī, un dariet to nopietni.

Runājot ar kucēnu, runājiet zemā un rupjā balsī tad, kad aizrādat viņam, un otrādi, kad kucēns izdarījis kaut ko ļoti labu, burtiski "spiedziet" aiz laimes. Ir suņi, kas uzbudināmi ļoti ātri, tādēļ viņiem varētu pietikt ar mierīgā balsī pateiktu "Malacis, labs suns" un paglaudīšanu, bet es, apmācot suni, vienmēr daru viņam zināmu, ka viņa pareizās darbības mani ļoti priecē. Pārējā laikā runājiet normālā balsī, kā parasti.

Praktiski katras komandas mācīšanā ir 3 stadijas: paskaidrošana, atkārtošana un noslīpēšana. Apmācība vienmēr jāsāk sunim pazīstamā vietā, kur pēc iespējas mazāk uzmanību novērsošu faktoru (citu suņu, daudz cilvēku u.c.) Pirmajā fāzē Jūs, izrunājot komandu, sunim jebkādā piemērotā veidā parādat, kas ir jādara; kad suns sapratis un izpilda komandu, seko atkārtošana vēl un vēlreiz ar obligātu uzslavēšanu pēc katras izpildes; līdz kamēr, pēc vairākām sesijām, kad ir noteikti zināms, ka suns komandu saprot un perfekti izpilda, Jūs varat pāriet pie komandas noslīpēšanas, mainot vietu, apstākļus, izmantojot pēc iespējas vairāk faktoru, kas var novērst suņa uzmanību (protams, panākot, ka suns vienmēr izpilda Jūsu doto komandu).
Mācot sunim jebko, vienmēr jāievēro apmācības pamata princips - vispirms tiek dota komanda un tikai pēc tam iedarbība uz suni. (Piemēram, "Sēdi" un tad nospiešana uz krustiem, "Fū!" un tad sapurināšana.)

Ļoti iespējams, ka pirmajās nedēļās kopā ar kucēnu būs daudz jāizmanto korekcijas un apsaukšana ("Nē!" vai "Fū!" kopā ar sagrābšanu aiz purniņa, ja kucēns kož, utml.) Tas ir normāli - Jūs ierādāt kucēnam, ko tas drīkst un nedrīkst darīt, un rādāt, ka saimnieks esat Jūs. Nolemiet, ko kucēns drīkstēs darīt, un ko ne, paturot prātā, ka pašlaik kucēna vecumā kaut kas var šķist mīļi un smieklīgi, taču suns uzaugs ar slikto ieradumu un tas vairs nebūs tik bezbēdīgi. Neļaujiet sunim lēkt uz Jums vai Jūsu mēbelēm (ja vien neesat nolēmuši citādāk) vai košļāt Jūsu rokas vai matus.

Vai ļaut sunim gulēt gultā? Gulēšana gultā nav viennozīmīgi labi vai slikti. "Suņinieku" vidū ir joks, ka suņu īpašnieki dalās divās grupās - tie, kas guļ ar saviem suņiem un atzīst to, un tie, kas neatzīst! Veimārietis ir pietiekami tīrīga šķirne, lai no tā klātbūtnes gulta nepārvērstos par migu, un silts, mīļš purniņš pie Jūsu vaiga, uz pleca vai uz kājām nemaz nav nepatīkami! Taču izlemiet precīzi, vai suns drīkstēs gulēt gultā (vai atrasties uz dīvāna utt), vai arī nē. Neder variants, ka "vispār mēs viņam neļaujam gulēt gultā, bet viņš tik un tā pa kluso ielien no rītiem". Ja jau suns tāpat tiek gultā, kāda ir praktiska nozīme aizliegumam? Bez tam sunim tas parāda, ka Jūsu klātbūtnē kaut ko darīt nedrīkst, bet Jums neredzot drīkst. Jāpiebilst, ka sunim ar noslieci uz dominēšanu nedrīkst ļaut gulēt savā gultā, jo tas viņu paceļ vienā līmenī ar Jums un rada papildus problēmas. (Suns domā apmēram šādi - "Lūk, es guļu saimnieka gultā, bet viņš manā - ne, tātad boss esmu es, man divas gultas, bet viņam tikai viena!")

Kucēna audzināšanā liels palīgs ir nevēlamās uzvedības ignorēšana. Bieži suns kaut ko dara vienkārši tāpēc, lai pievērstu mūsu uzmanību, un ja jūs to izdarāt - pat ja tas ir sods - suns ir savu panācis, jo "negatīva uzmanība" arī ir uzmanība. Piemēram, ja kucēns, kas jau pieradis būt būrī (un ir obligāti pabijis ārā, nokārtojies, pabarots un padzirdināts), sāk riet un uzstāt, lai jūs to izlaižat no būra - ignorējiet to. Visdrīzāk kucēns drīz nomierināsies, redzot, ka jūs tam nepievēršat nekādu uzmanību. Svarīgi ir nemaz neskatīties uz kucēnu, jo viņš noteikti mēģinās uzķert Jūsu skatienu, lai manipulētu ar Jūsu mīkstsirdību.
Taču ignorēšana vien nevar aizstāt citas metodes. Ja, piemēram, Jūs vienkārši ignorētu, ka Jūsu bērns grasās pieskarties karstai plītij, tas varētu dārgi maksāt, tādēļ citas metodes arī ir nepieciešamas kucēna audzināšanā.

No mazotnes pieradiniet kucēnu atdot jums savu barību, kauliņu, rotaļlietu utml. Kad viņš ēd, pārliecinoši pielieciet roku viņa bļodiņai un, ja kucēns nekādi nereaģē, paslavējiet un paņemiet roku nost. Tāpat dariet, kad viņš grauž kauliņu - paņemiet to nost, paturiet dažas sekundes, paslavējiet suni un atdodiet atpakaļ. Ja kucēns rūc un neatdod, nekavējoties sapuriniet viņu un apsauciet. Daudz labāk to darīt kucēna vecumā, lai tas nebūtu nepatīkams pārsteigums, ja pēkšņi kaut kas jāatņem pieaugušam sunim (sadzīves atkritumi, sveša rotaļlieta, Ziemassvētku cepetis u.c.). Ar savu pieaugušo suni, kurai šādu problēmu nav, es to vienalga dažreiz izmēģinu.

Zagšana no galda - atkarībā no kucēna rakstura aizrādiet viņam maigākā (stingrs "Nē"!) vai stingrākā formā (sapurināšana), kad tas interesējas par šķīvjiem uz galda. Var arī speciāli kaut ko atstāt un vērot kucēnu no malas, piesteidzoties klāt tūlīt pēc mēģinājuma ēdienu nocelt no galda. Daudz kas atkarīgs arī no suņa apetītes un vielmaiņas - ir suņi, kuriem vienmēr gribas ēst, tādēļ labāk neko uz galdiem neatstāt savas prombūtnes laikā.
Lai suns neubagotu ēdienu Jūsu ēdienreižu laikā, NEKAD nedodiet viņam neko no sava galda ēšanas laikā.

Ja kucēns ir ar noslieci uz pārlieku padevību, bieži apsēdieties uz grīdas un paspēlējieties ar viņu tur, vienā līmenī. Arī pārnākot mājās, noteikti apsveicinieties ar viņu, notupjoties viņam blakus.

Rotaļās padevīgam kucēnam jāļauj uzvarēt, bet dominantākam - jāparāda, ka uzvarēt varat arī Jūs. Ar dominantāku kucēnu jācenšas spēlēt spēles, kur viņam ar Jums jāsadarbojas (piem., aportēšana) nevis jāspēlē pret Jums (mantiņas pārvilkšana).

Ja kucēns rūc uz citiem suņiem vai cilvēkiem, NEKAD nemēģiniet viņu nomierināt, sakot "Labs, labs, viss kārtībā, nomierinies" - šādā gadījumā suns sapratīs, ka Jūs viņu slavējat par šādu uzvedību. Vienmēr kucēnu par šādu uzvedību apsauciet. Ja kucēns satiek daudz dažādu cilvēku un adekvātu suņu, viņš izaugs par suni, kuram ir patīkami atrasties līdzās un visur ņemt līdzi, jo tas labi uzvedas un nerada nekādas problēmas.

Visiem mājiniekiem skaidri jāzina, ko kucēns drīkst un nedrīkst darīt, kādas ir komandas u.c. Kategoriski nav pieļaujami, ka kāds kucēnam aizliedz kāpt uz dīvāna, bet kāds cits atļauj. Tādā veidā suns neiemācīsies neko un dzīvos stresā. Uz kucēna ierašanās brīdi Jums ir skaidri jāzina, kurās telpās tas drīkstēs vai nedrīkstēs uzturēties, kur būs viņa vieta, kur viņš gulēs, u.c.

Kucēns un Jūsu bērni. Veimārieši ir ļoti pacietīgi un visdrīzāk bez ierunām mēģinās paciest raustīšanu aiz ausīm un astes no bērnu puses, taču bērni obligāti jāiemāca pareizi apieties ar suni. Svarīgi ir vienmēr izrādīt, ka priekšroka ir bērniem, nevis sunim. Viņi ir pirmie, ar ko jūs apsveicināties, pārnākot mājās, un viņi ir pirmie, kas dabū kārumus, ja tiek dalīti kārumi. Sīkāk par šo jautājiet mums atsevišķi.


Atcerieties!
1. Kucēna apmācība jebkurā gadījumā neizbēgami notiks, taču no Jums atkarīgs, vai to darīsiet Jūs, vai arī kucēns "apmācīsies" pats un iegūs daudzus sliktus ieradumus, ja viņam netiks iemācīts uzvesties citādi.
2. Jo vairāk ar kucēnu/suni darbosieties un jo vairāk viņš apgūs, jo vieglāk noritēs turpmākais apmācības process un jo piepildītākas būs jūsu attiecības. Veimārietim tas nozīmē arī mierīgāku brīvā laika pavadīšanu vienatnē.
3. Nekautrējieties nepārtraukti un daudz prasīt no šiem suņiem, viņus tas tikai iedvesmo!


Pirmie soļi medību suņa sagatavošanā


Šie ieteikumi noderēs pat tad, ja neplānojat izmantot savu veimārieti medībām. Jebkurā gadījumā ir lietderīgi tos ievērot, lai kucēnam tie jau būtu, ja tomēr izdomājat medīt vai kārtot lauku pārbaudes uz diplomu.

Veimārieši ir universāli putnu suņi, kas nozīmē to, ka viņi putnu saož un ar stāju norāda, pēc šaviena atrod un pienes, kā arī spēj dzīt pēdas ievainotam dzīvniekam. (Dažās valstīs viņus izmanto, lai dzītu pēdas autoavārijās ievainotām stirnām u.c.)

Apmācību vispirms sāk ar lauka putniem, tikai tad sāk mācīt pienest nošautu pīli (jo tai ir stiprāka smarža, nekā putniem), un tikai tad asinspēdas vai vispār pēdu dzīšanu (jo, mācot uz lauka putniem, tos bieži nākas noslēpt, un veimārietis varētu sākt dzīt pēdas palīgam, meklējot īsāko ceļu uz putnu).

1. Nedodiet kucēnam rotaļlietas ar pīkstuli, jo kucēns, mēģinādams izdabūt no tām interesanto skaņu, tās spaidīs starp žokļiem, pie kā nav labi pieradināt suni, kura uzdevums ir pienest medījumu bez bojājumiem (nesakošļātu, nesaspiestu, bez caurumiem utt.).

2. Necentieties pēc iespējas ātrāk vest kucēnu reālās medībās! Ārkārtīgi daudz var iemācīt medību sunim turpat savā pagalmā. Sunim pirms došanās medībās ir jābūt paklausīgam, pretējā gadījumā tas riskē ar savu dzīvību. Jums ir jābūt pārliecinātam, ka suns perfekti izpilda komandu „šurp”, ++....??.

3. Apmācot atnest nošautu medījumu, necentieties pēc iespējas ātrāk sasaistīt suņa apziņā šāvienu ar beigtu putnu un tā atnešanu. Sunim ir jābūt ārkārtīgi savaldīgam šāviena laikā, un viņa paša drošības labad kategoriski nav pieļaujama aportēšanas izpildīšana bez saimnieka komandas. Tādēļ ieteicams, kad suns jau zina un izpilda komandu „guli”, dažreiz, nošaujot putnu/pīli, aiziet tai pakaļ pašam, parādot sunim, ka viņa pakalpojumi ne vienmēr ir nepieciešami.

3. Jau kucēna vecumā veimārietis, ļoti iespējams, ar stāju uzrādīs putniņus, ežus vai pat tauriņus. Nemudiniet viņu dzīties tiem pakaļ!! Putnu sunim ir jānotur stāja, norādot medījumu, nevis tas jātrenkā.

4. Ar mazu kucēnu (apmēram līdz 3,5-4 mēn. vecumam) varat rotaļāties šādi: paņemiet makšķeri vai līdzīgu priekšmetu un ar tievu, tumšas krāsas aukliņu piesieniet galā kāda medījuma spārnu (nav īpaši būtiski, var arī pīles vai zoss spārnu). Sanāk makšķere, kuras galā ir nevis āķis ar ēsmu, bet spārns. Izejiet ar kucēnu pagalmā, kur jums nekas netraucēs (kategoriski nedrīkst pielaist tuvumā citus suņus!), nemanāmi nometiet spārnu zemē un lieciet tam kustēties, nedaudz lēkāt u.c. Kucēns noteikti mēģinās to ķert. Ikreiz, kad kucēns dzenas tam pakaļ, uzreiz krasi paceliet spārnu gaisā – putniņš aizlido. Tad atkal nolaidiet to uz zemes un vērojiet kucēna reakciju. Jāpanāk, lai kucēns sāktu spārnam piezagties, sapratis, ka dzenoties tam pakaļ, viņš nekad nevarēs to noķert. Neaiztieciet spārnu, ja kucēns tuvojas tam zagšus. Gaidiet, kad kucēns sastings stājā pavisam. Kad tas notiek, klusā un mierīgā balsī slavējiet viņu, atkārtojot komandu „stāvi”. Kad kucēns mēģina spārnu satvert, krasi paceliet to augšā – putniņš aizlido. Tas kultivē medījuma norādīšanu ar šķirnei tipisko stāju. Neuztraucieties, ja kucēns sastindzis nepaceļ priekšējo ķepu kā gleznās vai pat paceļ pakaļējo – tas nav būtiski! Taču vērojiet kucēna reakciju, stājā esot – kā uzvedas viņa aste, u.c. Tas palīdzēs arī medībās „lasīt” suņa uzvedību, saprast, ka suns uzgājis putnu, nevis tīksminās par kārtējo kurmja rakumu. Necentieties visu ciklu panākt jau pirmajā nodarbībā – ja kucēns nekādi nestājas stājā un turpina mēģināt dzīties pakaļ spārnam, pabeidziet nodarbību ar „putniņš aizlido” un mēģiniet rīt! Jebkurā gadījumā šai rotaļai ir jābūt ļoti īsai (ne vairāk par 10 min. vienā reizē), lai kucēnam tā turpinātu likties fascinējoša, nevis apniktu.

Vēlāk apmācot kucēnu uz lauka un satiekoties ar īstiem putniem, nekad neizmantojiet tādus, kas neceļas spārnos. (Tādēļ uzmanieties parkos, kur putni ir pieraduši pie cilvēkiem un var pietiekami ātri nenoreaģēt uz suņa parādīšanos.) Kucēns jāapmāca ar putniem, kas ir grūti pieejami un noteikti pacelsies spārnos, ja kucēns pietuvosies tiem pārāk tuvu. Tādēļ ir labi palaist kucēnu uz lauka, kur varētu būt savvaļas putni, bet, ja to nav – jāiegādājas tādi, kas paceļas spārnos. Ieteicams izmantot balodi, kuru iesēdina būrī un noslēpj uz lauka, un šo vietu apzīmē ar celofāna gabaliņu (lai būtu pārliecinats, kad suns atradis putnu un norāda uz to ar stāju); būrim jābūt viegli atveramam, pavelkot aiz aukliņas. Aukliņai jābūt diezgan garai un pēc iespējas nemanāmai. Uzdevums ir parādīt sunim, ka putns ir tramīgs un nepielaidīs viņu sev tuvumā, tādēļ sunim ir jāuzvedas ļoti uzmanīgi un jāzogas putnam klāt un tad jāsastingst stājā. Turot rokās aukliņu, sūtiet suni meklēt putnu. Kad viņš norāda uz būri ar stāju, lieliski. Kad suns pasper kaut soli būra virzienā, paraujiet aukliņu, izlaižot putnu. Suns sapratīs, ka jābūt ārkārtīgi uzmanīgam un jātur stāja, lai putnu neaizbaidītu. (Neko nedariet, kad suns aizskrien kādu gabalu izlaistā putna virzienā – viņš pats sapratīs nākamreiz, ka jāuzvedas uzmanīgāk.)

Tā kā suņiem ir lieliska atmiņa, trenējot suni putnu meklēšanā uz lauka, visu laiku jāmaina putna būra atrašanās vieta, lai suns nepierastu uzreiz skriet uz vietu, kur pagājušoreiz bija noslēpts putns.



5. Gan lauku pārbaudēs, gan reālās medībās ir svarīgi, lai suns nenomestu medījumu, pienesis to klāt (var gadīties arī aizšauts putns, kas var aizbēgt, ja suns to atlaiž). Tādēļ jau uzreiz māciet sunim pareizi atdot medījumu. Ideāla atdošana ir šāda: suns pa īsāko ceļu atgriežas ar medījumu, apsēžas pavadonim priekšā vai pie kreisās kājas un tikai pēc komadas atdot medījumu rokā, kuru saimnieks jau palicis apakšā. Sākot mācīt kucēnu, akcents būtu jāliek uz pienešanas ātrumu (lai suns ar vēlmi, netūļādamies pienestu medījumu), tādēļ varat atkāpties no kucēna, kad tas nes Jums rotaļlietu, lai tas „pieliktu soli”, cenzdamies Jūs noķert. Tad uzreiz pastiepiet pretī roku un palieciet to zem kucēna žokļiem, gatavībā saņemt atnesto priekšmetu. (Nelieciet kucēnam apsēsties!) Uzreiz iedodiet sunim kārumu un paslavējiet. (Tādējādi „iemainot” priekšmetu pret kārumu un motivējot kucēnu darīt to vēl.) Tikai tad, kad kucēns jau perfekti saprot un izpilda šo vingrinājumu, sāciet tam likt „sēdēt”, kad tas pienesis priekšmetu. (Pretējā gadījumā, ja sākat prasīt no suņa „sēdēt” uzreiz apmācības sākumā, samazinās gan pienešanas ātrums (jo suns jau gatavojas fiksējošajai komandai), gan arī nav iespējams koriģēt suni par nepaklausību, ja tas neapsēžas, jo viņš var nesaprast un domāt, ka korekcija tikusi par to, ka viņš atnesis priekšmetu.) Iespējams, kopā ar komandu „sēdi” vai pirms tās ieviešanas šajā vingrinājumā būs jāpiestrādā arī pie priekšmeta turēšanas zobos, līdz dota komanda „atdod”. Vienkāršākais veids ir citā situācijā vienkārši ielikt kucēnam nelielu aportu zobos un maigi, bet pārliecinoši likt viņam to turēt, glāstot purniņu un pieturot žokļus aizvērtus, ja nepieciešams. Sīkāku informāciju jautājiet, lūdzu, mums.

...............

Uzticieties savam sunim. Ja mēģināsiet viņam katrreiz norādīt, kur meklējams medījums, viņš pārstās paļauties uz saviem spēkiem. Taču suns medībās ir vajadzīgs tieši tādēļ, ka cilvēkam nav ne jausmas, kur slēpjas vai kur nokritis nošauts medījums. Tādēļ ļaujiet sunim pēc iespējas izrādīt iniciatīvu, mācieties tam uzticēties un nemēģiniet viņu katrreiz pārliecināt par savu taisnību, kur meklējams putns.


Atcerieties, ka gan lauku pārbaudēs, gan medībās ļoti svarīga ir gan suņa iedzimtā un izkoptā medību dziņa un azarts, gan viņa absolūta bezierunu paklausība (kuras pārkāpšanu nekādā gadījumā nedrīkst attaisnot ar spilgti izteiktu medību azartu!). Ja neesat mednieks, apmācot suni, mēģiniet vismaz iztēloties, kādai būtu jābūt jūsu sadarbībai, lai varētu veiksmīgi atrast vakariņām medījumu (efektīvi un ātri pārmeklējot lielas medību platības un velti nekavējoties pie sienāžiem un taureņiem) un šaušanas brīdī spētu koncentrēties uz ieroča sagatavošanu un tēmēšanu, nevis piecreiz atkārtotu komandu „guli!” pavirši apmācītam sunim.


Izstādes

Par izstāžu treniņiem jārunā atsevišķi, un mēs būsim priecīgi sniegt konsultāciju par to.

Ja plānojat suni rādīt izstādēs, labāk ir komandu "sēdi" mācīt vēlāk vai arī neizmantot kārumu, to mācot, jo izstādē sunim ir jāstāv, un parasti šai izstādes stājai tiek izmantots kārums. Suns, kas mācīts sēdēt, lai dabūtu kaut ko garšīgu, noteikti uzreiz apsēdīsies, lai gan tam ir jāstāv.

Atcerieties, ka kucēna dalība izstādē mazuļu (no 4 mēn.) vai kucēnu klasē (līdz 9 mēn. vecumam) ir domāta TIKAI tādēļ, lai jūs abi jautri pavadītu laiku. Domas par uzvaru pilnībā jāatstāj mājās - pats galvenais ir pieradināt kucēnu pie izstāžu burzmas un jautri pavadīt laiku ringā. Izmantojiet mantiņu, kārumus vai ko citu, slavējiet viņu u.c., pat ja nekas no izdarītā nav perfekts (skriešana aplī vai stāja). Galvenais, ka viņam patīk atrasties ringā un viņam ir labs garastāvoklis, un Jūs izrādat prieku par to, ko viņš dara.

Nepārpūlējiet kucēnu ar mācīšanu skriet pa apli un stāvēt stājā, it sevišķi uzreiz vienu aiz otra. Skriet bez priecīgās lēkāšanas augšup-lejup viņš iemācīsies arī tāpat; mācīšanu stāvēt stājā mēs ierādīsim Jums, kad vēlēsieties to sākt darīt, un kucēnu var likt stājā katru dienu uz 30 sek.

Pieradiniet, ka kucēnu paglauda, aptausta (arī galvu un apvidu zem astes) Jūsu paziņas un tad arī sveši cilvēki. Pieradiniet viņu mierīgi sēdēt, kamēr Jūs atvelkat viņa lūpas, lai parādītu zobus.

Veimārieši fiziski nobriest ilgi, līdz 2 vai pat 3 gadu vecumam, kas jāņem vērā, izstādot suni.

Lai piedalītos izstādēs, jākļūst par kāda no Latvijas Kinoloģiskās federācijas (LKF) kluba biedru.









Socializācija

Socializācija ir kucēna pieradināšana pie apkārtējās pasaules un tās iemītniekiem un objektiem. Kucēns ir jāsocializē OBLIGĀTI, lai tas izaugtu par adekvātu suni.

Jūsu kucēns ir ticis intensīvi socializēts jau no agrīna vecuma. Viņš ir pavadījis laiku gan telpās, gan ārā, un pieradis pie visdažādākajiem cilvēkiem, bērniem un skaņām. Jūsu uzdevums ir turpināt šo socializāciju ar kucēnu, sniedzot viņam daudz jaunu un pozitīvu iespaidu.

Būtiskākais un optimālākais laiks kucēna socializācijai ir līdz 4 mēn. vecumam, lai gan arī pēc šī laika socializācijai jāturpinās. Jums ir jāiepazīstina kucēns ar pēc iespējas lielāku skaitu visdažādāko cilvēku, suņu, citu dzīvnieku, vietu, objektu, skaņu, smaržu. Tie ir dažādu vecumu bērni, vīrieši, sievietes, vecāki cilvēki, invalīdi ratiņkrēslos, pusaudži uz skrituļslidām, divriteņiem u.c. Pēc iespējas iepazīstiniet kucēnu ar citiem dzīvniekiem - kaķiem, govīm u.c. Vislabākā suņa reakcija uz šiem dzīvniekiem būtu vienaldzība, tādēļ, ejot garām, piemēram, kaķim, pievērsiet kucēna uzmanību sev ar kārumu vai rotaļlietu. Kucēnam jāļauj vismaz pa gabalu paostīt šos dzīvniekus. Ja kucēns satraucies rej, mēģiniet, izmantojot komandu „guli” (ko kucēns jau zina), noguldīt to. Kucēns jāiepazīstina arī ar suņu pasaules daudzveidību - maza, vidēja un liela auguma suņiem, gludspalvainiem un garspalvainiem. Protams, ļaujiet viņam iepazīties tikai ar suņiem, kuri ir kopā ar saimnieku, ir vakcinēti un nav slimi. Nevediet kucēnu iepazīties ar cīņu suņu šķirnēm, piem., pitbulterjeriem, jo šo suņu uzvedību ir neiespējami prognozēt un tie var smagi sakropļot Jūsu kucēnu. Kad kucēns spēlējas ar citu kucēnu, viņi var rūkt un kost viens uz otru - tā ir normāla rotaļu parādība. Ja kucēns izskatās nobijies no cita suņa, vienkārši dodiet viņam laiku aprast ar situāciju - nepiespiediet viņu iepazīties ar otru suni. Ja kucēns nobijies no kāda cilvēka, pēc iespējas palūdziet cilvēkam notupties kucēna līmenī un mierīgi parunāt ar to, izstiepjot roku. Var arī iedot nepazīstamajam cilvēkam no savas kabatas gardumu, lai viņš to piedāvātu kucēnam. (Jūsu sunim dzīvē būs jāsatiek ļoti daudzi cilvēki, no kuriem ļoti mazs procents, iespējams, mēģinātu viņu noindēt, tādēļ pierast un nebaidīties no cilvēkiem, mūsuprāt, ir svarīgāk, nekā iemācīt sunim neņemt barību no svešiem.)
Kucēnam jāiepazīst arī dažādas mājas ierīces (to skaņas un/vai klātbūtne) - fēns, putekļusūcējs, blenderis utml. Tās jāiedarbina, kad kucēns atrodas tālāk no tām, un pakāpeniski jāsatuvina. Nepiespiediet kucēnu tuvoties tām, pieradiniet viņu pie šīm skaņām pakāpeniski.

Ņemiet kucēnu līdzi uz visdažādākajām vietām - sāciet ar pilsētas klusākajiem rajoniem, parkiem, un nākamajās reizēs pastaigājiet arvien tuvāk centram. Nobeidziet ar pastaigām centrālajā tirgū, dzelzceļa stacijā (Rīgā ideāls ir ORIGO centrs pie centrālās stacijas) - pastaigājiet arī gar vilcieniem; autoosta (pasēdiet un pavērojiet lielos autobusus), pilsētas noslogotākās ielas (Rīgā - Čaka, Brīvības, Valdemāra). Ik pa laikam atalgojiet kucēna mierīgo uzvedību ar kādu kārumu vai minūti spēles. Ieejiet ar viņu pazemes pārejās, bankās, zooveikalos, second hand veikalos un citur, kur tikai drīkst ieiet ar suni (pajautājiet pārdevējiem, jo bieži vien viņi nespēj atteikt veimārieša kucēna šarmam, pat ja oficiāli ieiet nedrīkst!).

Iepazīstiniet kucēnu ar dažādiem sabiedriskā transporta veidiem. Pat ja Jums ir mašīna, pieradiniet kucēnu pie autobusa, trolejbusa, tramvaja, vilciena utml. Tas var dzīvē lieti noderēt, piemēram, ja atradīsieties ārzemēs un vajadzēs izmantot sabiedrisko transportu. Pirms braukšanas jebkurā transportā (arī automašīnā) suns nedrīkst ēst, pretējā gadījumā viņš visdrīzāk transportā izvemsies, kas radīs arī papildu nepatiku pret braukšanu. Sunim ir jābūt vismaz 2 stundas (bet labāk vairāk) pēc ēšanas.

Ja kucēns vēl nav pilnīgi vakcinēts (līdz 12. nedēļai), ņemiet viņu ārā lielā somā - kucēns nenonāks kontaktā ar citu (iespējams, slimu) suņu urīnu un izkārnījumiem, taču redzēs visu to pašu, ko staigājot uz paša kājām.

Nēsājiet līdzi kārumus un/vai mantiņu un noteikti paslavējiet un atalgojiet kucēnu, kurš pēc nepārliecinātas uzvedības/bailēm sāk demonstrēt drošāku attieksmi pret kādu priekšmetu, cilvēku vai dzīvnieku. Staigājot pa pilsētas centru utml., mēģiniet kucēnu uzaicināt paspēlēties. Iespējams, sākumā viņš būs pārāk uztraucies, taču mēģiniet tik un tā.

Ar svešiem cilvēkiem un it īpaši bērniem un vecākiem cilvēkiem kucēnam būtu jāiepazīstas sēdus (pēc Jūsu komandas). Sāciet maigi pieradināt kucēnu pie šīs labās manieres jau no bērnības. Būtu labi, ja arī cilvēki pietuptos, lai apsveicinātos ar kucēnu.

Ko darīt, ja kucēns no kaut kā nobijies. Nekādā gadījumā nežēlojiet viņu un nepārdzīvojiet paši. Vislabāk ir uzvesties tā, it kā nekas nebūtu noticis. Varat viņu noglaudīt un mierīgi kaut ko pateikt, bet netaisiet no situācijas drāmu ar žēlabām un apskāvieniem - vislabāk ir mēģināt novērst viņa uzmanību ar kārumu, rotaļlietu utml., lai tas par izbīli ātrāk aizmirstu. Ja kucēns tikai satrūkstas, pamata žēlošanai nav nekāda, tā ir normāla reakcija. Pastāviet ar kucēnu pie izbīli izraisījušā objekta, ļaujiet viņam to apostīt, varbūt pat uzlieciet uz tā kārumu un ļaujiet viņam to paņemt, no sirds paslavējiet (te nu varat izpaust emocijas pilnībā!) un turpiniet ceļu. Ja Jūs kucēnu pārlieku glaudīsiet, kad tas nobijies, viņš var to uztvert kā atalgojumu par savu (nepareizo) reakciju.

Ja kucēns rej/rūc uz kādu priekšmetu, dzīvnieku vai cilvēku, nekādā gadījumā nemēģiniet to nomierināt, sakot "Viss kārtībā, nomierinies". Kucēnam tas liks saprast, ka Jūs atbalstat riešanu/agresiju. Stingri pasakiet kucēnam aizliedzošo komandu.
Ja redzams, ka kucēns rej aiz bailēm, vislabāk ir pastāvēt pie priekšmeta, kamēr kucēns sajūt/saredz/saprot, ka viņam nedraud briesmas. Nevajag kucēnu ar spēku vilkt uz bailes izraisījušās lietas pusi, taču kucēns varētu nākt Jums līdzi, ja paši sāksiet iet uz to pusi. Suņiem redze nav tik labi attīstīta, kā cilvēkiem, un viņi, kā zināms, paļaujas daudz vairāk uz savu degunu, bet ja vējš pūš nevis uz suni, bet pretējā virzienā, suns var uzreiz nesaprast, ko viņš redz, un būt pārsteigts. Tā nereti gadās arī pieaugušiem suņiem.

Kad rotaļājaties ar kucēnu, dažreiz apģērbiet viņu, uzvelkot vecu t-kreklu vai bērnu jaciņu. (Sekojiet, lai tas neierobežotu kucēna kustības, lai tas nepakluptu utml). Apģērbiet viņu un uzreiz novērsiet uzmanību ar kārumu vai rotaļu. Paslavējiet, kad tas mierīgi reaģē uz apģērbu. Tas var lieti noderēt nākotnē, ja, piemēram, jāvalkā apsējs pēc operācijas (piem., sterilizācija), vai arī ārā ļoti auksts (zemāk par -15 C) un veimārietis jāapģērbj, vai arī "jāmarķē" suns medībās ar labi saredzamas krāsas vesti. Jūsu suns būs pieradis un nejutīsies traucēts.

Kucēna socializāciju un elementāro apmācību varētu salīdzināt ar transportlīdzekļa OCTA apdrošināšanu. Jūs varat iegādāties polisi „tikai pa Latviju” ar lielām atlaidēm un būtiski lētāk, taču arī Jūsu iespējas tad būs būtiski ierobežotas. Tāpat ir arī ar kucēnu – ja tas aug Jūsu pagalmā un tikai vienreiz, braucot uz vakcināciju, redzējis pilsētas centru no automašīnas loga, nav jābrīnās, ka viņš neprot uzvesties sabiedrībā un nekur līdzi nav ņemams. Mēs esam pārliecināti, ka mūsu audzētajam kucēnam tas nedraud un viņš tiks pienācīgi socializēts un apmācīts.

Ja vēlaties, lai Jūsu veimārietis izaugtu par patiesu kompanjonu un varētu Jūs pavadīt it visur – sāciet to darīt jau tūlīt! Paņemiet līdzi viņa sedziņu (no mīksta un viegla materiāla, lai to būtu ērti salocīt un ielikt somā) un jau 2 nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas droši ņemiet viņu līdzi pilnīgi visur, kur Jums nākotnē būs ar viņu jādodas. Iespējams, Jūs sagaida patīkams šoks, redzot, cik ātri mazulis iemācās uzvesties un, ienākot kafejnīcā vai ofisā, mierīgi saritinās uz savas sedziņas un aizmieg. Novēlam patīkamu socializēšanos!



Pieradināšana pie negaisa, šāvieniem un pirotehnikas

Ir suņi, kas baidās no visiem trim, un ir tādi, kas kaut ko pieņem normāli, bet no kaut kā ļoti baidās.

Pieradināšana pie šāvieniem vai pirotehnikas jāsāk no liela attāluma un kucēna uzmanība jānovērš ar kaut ko (spēle, kārums). Mūsu kolēģu - vācu aitu suņu audzētāju - ieteikums ir nopirkt kilogramu cīsiņu, sagriezt tos gabaliņos un salūta laikā mest gaisā, lai tie kristu "no gaisa" un suns tos varētu apēst. Taču nekādā gadījumā nedrīkst pārbaudīt suņa nervu sistēmu, izvedot viņu pastaigā tūlīt pēc pusnakts Jaungada naktī. Jāpieradina pakāpeniski, nopērkot bērnu pirotehniku un sākumā to palaižot 100, 200 m no suņa un tuvoties pakāpeniski, ja suns neizrāda bailes. Sunim jābūt pietiekami izsalkušam, lai kārumi viņa prātā būtu svarīgāki par dīvainajām skaņām. Galvenais ir novērst viņa uzmanību ar kaut ko interesantu un arī pašiem nelikties ne zinis par skaņām. Ja iespējams, aizbrauciet ar kucēnu uz šautuvi un pastaigu sāciet no liela attāluma, pakāpeniski tuvojoties troksnim, ja kucēns neizrāda nekādu reakciju. Ja brīdī, kad esat izkāpuši no automašīnas, netiek šauts, netuvojieties šautuvei, bet pastaigājiet apkārt un pagaidiet – ja šāvieni pēkšņi atskanēs, kad esat pietuvojušies šautuvei, kucēns var pārbīties. (Piemēram, Rīgas rajonā viena no šautuvēm atrodas pie „333” sporta kompleksa/trases netālu no Līčiem/Zaķumuižas.)

Vērojiet kucēnu viņa pirmā negaisa laikā. Neizrādiet nekādu īpašu uzmanību viņam, ja viņš reagē uz to - esiet tik mierīgi, cik vien iespējams, uztaisiet tēju sev un piedāvājiet kaut ko garšīgu arī kucēnam, nožāvājieties, izstaipieties un pasakiet kucēnam, ka tagad būtu īstais laiks labi nosnausties, utml. Galvenais ir absolūts miers, it kā nekas nebūtu noticis (un galu galā nekas arī nav noticis), jo suņi ļoti iespaidojas no mūsu uzvedības. Ja negaiss Jūs pārsteidzis pastaigā, sāciet traku un interesantu spēli ar kucēnu, lai tas aizmirstu par negaisu. Priecājieties par negaisu kopā ar viņu. :)




Spēles ar veimārieti

Vislabāk ir, spēlējoties ar kucēnu, pieradināt viņu, ka mantiņa ir ļoti jauks un interesants priekšmets, ar kuru viņš var rotaļāties un pavadīt laiku ar Jums. Sāciet ar mantiņas vilkšanu pa grīdu/zemi, lai kucēnā izraisītu medību dziņu. Kad viņš ieinteresēts tai seko un satver zobos, paspēlējiet ar viņu "kurš kuram atņems", neaizmirstot mantiņu turēt kucēna auguma līmenī. Periodiski ļaujiet kucēnam "uzvarēt" (atdodiet mantiņu), īpaši kad viņš sevišķi cītīgi velk un rausta to. Neļaujiet kucēnam ar iegūto mantiņu aizskriet tālāk - skrieniet no viņa prom, lai viņš Jums seko, un palūdziet mantiņu atpakaļ, lai turpinātu spēli. Kad vien kucēns rotaļas laikā mantiņu nejauši atlaidis, noslēpiet to aiz muguras un gaidiet, kamēr kucēns paskatās Jums acīs, tad momentāli to ļaujiet kucēnam atkal satvert un turpiniet spēli. Vienmēr pārtrauciet spēli pēc savas iniciatīvas, kad kucēns ir vislielākajā azartā, nevis kad viņam pašam apnīk - labāk atstāt kucēnu gribot vēl, nekā garlaikotu no ieilgušās spēles. Tādā veidā tiek izstrādāts acu kontakts un arī citas svarīgas attiecības, kas lieti noderēs turpmākajā apmācībā.

Acu kontaktu izstrādāt palīdz arī citi vienkārši vingrinājumi. Piemēram, pirms noliekat kucēnam priekšā viņa ēdiena trauku, pagaidiet, kamēr viņš paskatās Jums tieši acīs, un uzreiz iedodiet viņam ēdienu. Arī pirms pastaigas, stāvot pie durvīm, tās veriet tad, kad kucēns Jums paskatījies acīs ("Nu, ko mēs gaidām, ejam taču!")

Atcerieties, ka kucēns nespēj ilgi koncentrēties uz jebko, tādēļ katrai rotaļai vai vingrinājumam jāilgst ne vairāk kā ~5-10 min., toties biežākās sesijās.

Saimnieka meklēšana
Kad suns jūs neredz, pasauciet viņu, lietojot vai nu parasto "šurp!" komandu, vai viņa vārdu. Izrādiet lielu prieku, kad viņš atskrien. Sāciet to padarīt sarežģītāku, slēpjoties aiz durvīm, mēbelēm utt. Ja viņš nevar jūs atrast, pasauciet vēlreiz. Daži suņi izmantos degunu jūsu atrašanai, citi orientēsies tikai pēc redzes. Visdrīzāk suns iemācīsies ātrāk pie jums atskriet pēc komandas "šurp!". Šī spēle ir ļoti piemērota bērniem un sunim, tikai bērniem nav jāveicina sevis ķeršana, un sunim jāiemāca nelēkt virsū bērnam.







Ciltsdarbs

Ciltsdarbā suns jāiesaista tad, ja tas gan izstādēs, gan darba pārbaudēs sevi pierādījis kā teicams šķirnes eksemplārs, kura izmantošana varētu nākt šķirnei par labu. Suņu (puišu) īpašniekiem tas īpaši jāpārdomā, jo dalība izstādēs ir arī suņa "reklāma", bez kuras visai maz potenciālo interesentu zinās par viņu. Pārošanai "vienu reizi, veselības pēc" nav pierādījumu, ka tas labvēlīgi ietekmētu suņa vai kuces veselību (tieši otrādi - gan pārošanas procesā, gan (kucēm) grūtniecības un dzemdību laikā var rasties sarežģījumi, infekcijas u.c.). Ciltsdarbā nav pieļaujams izmantot suni vai kuci, ja tas varētu kaitēt viņu pašu, viņu nākamo kucēnu vai šķirnes veselībai, vai arī ja sunim/kucei ir zināmas ģenētiskas slimības. Sunim jādemonstrē arī pēc iespējas pareizs temperaments, kāds tas ir noteikts mūsu šķirnes standartā. Bailīgi vai agresīvi veimārieši nedrīkst tikt izmantoti ciltsdarbā. Kategoriski nav pieļaujama suņa pārošana ārpus kluba, bez ciltsrakstiem (arī ļaujot savu suni izmantot kucēm, kurām jebkādu iemeslu dēļ nav ciltsrakstu vai pārošana nenotiek caur klubu). Ja nebūtu selekcijas un ciltsdarba, mums šodien nebūtu šīs brīnišķīgās šķirnes, un mums ir jādara viss iespējamais, lai turpinātu mūsu šķirni saglabāt un audzēt pareizā ceļā.

Ja Jums ir kucīte, jāzina, ka kucēnu audzēšana NAV tik viegla, kā izskatās fotogrāfijās, un ir jāiegulda liels darbs, laiks un līdzekļi, lai izaudzētu veselu un labu metienu.
Dzīve ir jādzīvo, citādi tā ne ar ko neatšķiras no nāves!
http://www.weimargas.jimdo.com
http://www.varaviksnesfazans.com/
User avatar
murkata
Veteran
Veteran
 
Posts: 3087
Images: 24
Joined: 13 Jan 2010, 12:40
Location: Liepāja, DR

Re: Metodiskā-informatīvā bibliotēka

Postby Konsuella » 04 Feb 2011, 10:36

[quote="murkata"]
Jauki! Paldies, ka sveci neslēp zem pūra.... :roze: un padalies ar forumiešiem! Domāju, ka no šīs tēmas iegūs ne tikai jaunie forumieši, bet arī "vecie", jo atkārtošana ir zināšanu māte..... :jaa:
Konsuella
Puppy
Puppy
 
Posts: 478
Joined: 18 Jan 2010, 19:34

Re: Metodiskā-informatīvā bibliotēka

Postby Laura » 07 Feb 2011, 11:10

Interesanti, kas ir autors murkatas ieliktajam tekstam - ļoti labs un kvalitatīvs materiāls!
Image
User avatar
Laura
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1688
Images: 0
Joined: 13 Jan 2010, 14:30


Return to Citi jautājumi

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 8 guests