Kā jau minēju, mēs bijām Slovākijā, ar mērķi ne tikai apciemot Deas audzētāju, bet arī nedaudz pastaigāt pa klaniem. Mums (t.i. man un vīram) nav pieredzes ar kalniem un pārgājieniem pa tiem, tādēļ izvēlējāmies mērenāko, vieglāko, ar "rezervi" lai būtu iespēja izbaudīt, nevis izmocīties
Turklāt Slovākija mūsu tā gada ceļojumā bija tikai viens no punktiem (pabijām arī Vācijā, Luksemburgā un Čehijā), tādēļ daudz laika ieplānot tieši kalniem arī nevarējām.
Jau iepriekš bijām bijuši divatā Augstajos un Zemajos Tatros uz pāris dienām, pāris īsiem pārgājieniem un tādēļ likās, ka ar suni vajadzētu būt ok, kamēr vien netrāpa uz tādas vietas, kur daļa ceļa jāmēro ar pacēlāju vai pa dzelzs spraišļiem turoties pie klintīs iesistām ķēdēm. Pameklēju internetā dažādas pārgājienu vietas un izlēmām doties uz Slovensky Raj. Man nepatīk ar cilvēkiem "piebāztas" vietas dabas baudīšanai un no šī viedokļa Raj tiešām bija kā Raj
- cilvēku bija maz, daba skaista. Viesnīcu mums izdevās atrast tur pat pie taku sākuma, pa smieklīgu cenu un ar welcome suņiem.
Pārgājienu laikā satikām vēl vienu pāri ar suni un vienu pāri, kas mums vaicāja, kā esot ar suni, jo viņi savu arī tā kā esot gribējuši ņemt līdzi. Pāris vietās bija tā nedaudz bailīgi ar suni iet, jo man nebija skaidrs, cik ļoti Dea apzinājās, ka tur pat blakus ir klints krauja, nevis vienkārši metru augsts izvirzījums, tāpēc pārsvarā Dea bija pie pavadas. Kur taka veda mežā, tālāk no kraujām, laidām arī bez pavadas, tiesa, ļoti uzmanīgi čekojot apkārtni. Ar to gan nepietika, reiz pie viesnīcas, lecot ārā no mašīnas Dea bija bez pavadas un pamanīja kaķi - rezultāts vairāk sirmu matu mums un pamatīgi sagriezta ķepa (dies vien zina uz kā viņa uzleca, bet ķepas piektais spilventiņš bija vertikāli pāršķelts) Deai. Tā kā bija pavēls vakars Slovākijas laukos, nācās pašrocīgi sniegt pirmo palīdzību, bet par laimi ar to arī viss beidzās, šūt nevajadzēja. Rezumē - noteikti vajag līdzi pirmās palīdzības aptieciņu, bet kaut ko sakarīgāku par auto pirmās palīdzības komplektu. Sagrieztā ķepa, protams, pamainīja mūsu turpmāko dienu plānus pārgājienu garuma/sarežģītības ziņā, jo lai arī iešanai netraucēja, negribējām riskēt ar sarežģītām akmeņainām takām.
Otrs secinājums - vajag ērtu ekipējumu pašam sunim. Flexi pavada, manuprāt, neder, riskantuma dēļ, ir nelāga pieredze ar laikā nenofiksētiem flekšiem. Mana izvēle bija 3m pavada, kuru var variēt garumā ar karabīnēm (resp. var sakabināt īsāku). Pašam sunim - iemaukti, bet tādi, kas nosedz lielāku ķermeņa daļu, ne tikai plecus (lai nevar izmaukties un lai vajadzības gadījumā suni var pacelt, noturēt aiz šiem iemauktiem) - mums gadījās burtiski pāris metri tādas vietas, kur prasījās suni pieturēt šauruma un slīpuma dēļ. Tagad mums ir iegādāti Ruffwear firmas iemaukti - šādi te:
http://www.ruffwear.com/Web-Master-Harn ... egory=1131Cilvēku attieksme pret suni visur bija laba, mums negadījās sastapt nevienu, kurš būtu negatīvi noskaņots. Tiesa, mēs arī skatījāmies, lai nekur un nekādā veidā mūsu suns netraucētu citiem cilvēkiem. Tā kā bija silts, ēdām pārsvarā āra kafejnīcās (tad, kad nebijām pārgājienā), tur nevienam pret suni arī iebildumu nebija.
Mums līdzi bija sava barība sunim, lai uz vietas nevajadzētu meklēt kādu alternatīvu. Salokāmā gumijas ūdens bļoda arī laba lieta. Bija līdzi suņa plānais matracītis, lai būtu savas "vietiņas" sajuta. Tas nekas, ka viņa tā pat gulēja gultā ar mums...
No suņa dokumentiem - vajag ES tipa pošu pasi ar atzīmi par vakcinācijām. Revakcinācijai jābūt veiktai vai nu savlaicīgi, vai jānogaida 21 diena pēc revakcinācijas, ja tā ir veikta novēloti. Mēs palūdzām vetam izdarīt atzīmi pasē arī par attārpošanu. Protams, jābūt čipam. Par LDC reģistru - to var prasīt tikai uz LV robežas, ja nu jums gadās tā retā laime tur sastapt kādu robežsargu, kuru jūs interesēsiet. Es 3.5 gadu laikā, braucot uz Lietuvu un atpakaļ katru nedēļu, tiku apturēta 2x pa visu šo laika periodu un suņa dokumenti netika pārbaudīti ne reizi.
Pašam pārbraucienam kā tādam ierēķiniet nedaudz vairāk laika, jo sunim vajadzēs izlocīt kājas, pastaigāties. Galējas nepieciešamības gadījumā, protams, var arī visi paciesties ar minimālu izkustēšanos, bet tas vairs nav forši
p.s. offtopic - ja nu kādreiz izdomāsiet aizbraukt arī uz Čehiju - Prāgu, tad iesaku aiziet uz zoodārzu, kur drīkst ar suņiem (ir pat atsevišķa suņu biļete!). Bija ļoti interesanti un ridžbekam bija iespēja paskatīties uz lauvām un citiem lielajiem kaķiem